Reto slimību alianse: Nepieciešamie 26 miljoni eiro neatrisinās kompensējamo medikamentu pieejamību

© f64.lv, Oksana Džadana

Tikai reto slimību plāna realizācijai kopā būtu nepieciešami 26 664 824 eiro, tomēr tas būtiski nerisinātu kompensējamo medikamentu pieejamību, pauž Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.

Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju 2023.gadā finansējums reto slimību diagnostikai un ārstēšanai kopā plānots 23 416 621 eiro apmērā. Beikmanis norādīja, ka tikai plāna reto slimību jomā 2023.-2025.gadam realizācijai 2023.gadā kopā būtu nepieciešams 26 664 824 eiro. Šis finansējums būtībā ir "izdzīvošanas minimums", kas nedaudz uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reto slimību pacientu grupai, tomēr būtiski nerisinās kompensējamo medikamentu pieejamību.

Viņš atzina, ka, saņemot tikai minimālo plāna realizācijai nepieciešamo summu, joprojām trūktu līdzekļu reto slimību ārstēšanai, netiktu attīstīts rehabilitācijas un fizioterapijas virziens, netiktu rasti risinājumi reālai ārstu multikomandu darbībai un stiprināta to nelielo skaita diagnožu multikomandu darbība, kas jau strādā.

"Kompensējamo zāļu pieejamības sakarā jau gadiem cieš tie pacienti, kuriem ir ārstu konsilija lēmums, bet zāles netiek nodrošinātas. Svarīgi ir nodrošināt jaunākās paaudzes efektīvāko medikamentu savlaicīga pieejamība," uzsvēra valdes priekšsēdētājs.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka reto slimību plāna izpildei šim gadam varētu tikt piešķirta vien aptuveni puse vajadzīgās naudas, proti, 3,5 miljoni eiro pieprasīto 6,5 miljonu eiro vietā.

"Pagājušajā gadā jau tika piešķirti 11 miljoni eiro, un esošo iespēju ietvaros 13,5 miljoni eiro ir ļoti daudz pie budžeta jautājumiem, kas aktuāli visās nozarēs," sacīja Kaupere.

Runājot par zālēm kopumā, viņa atzina, ka nav pat ceturtā daļa no tā, kas būtu vajadzīgas, līdz ar to būs jāskatās, ko piešķirto līdzekļu ietvaros varēs izdarīt. Pēc viņas paustā, patlaban notiek sarunas ar ražotājiem, lai samazina cenas un lai ar piešķirto finansējumu varētu palīdzēt iespējami lielākam iedzīvotāju skaitam.

"Es nesaku, ka mēs ar šo summu palīdzēsim pilnīgi visiem," pauda Kaupere.

Tikmēr Beikmanis norādīja, ka neizpratni rada fakts, ka uz 2023.gada 1.janvāri izveidojies reto slimību medikamentu finansējuma atlikums 5 590 913 eiro apmērā, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veidojas reto slimību ārstēšanai un diagnostikai piešķirtā finansējuma uzkrājums 1 293 746 eiro, savukārt daudz reto slimību pacientu nevar saņemt ārstu konsiliju nozīmētās zāles. Pēc VM sniegtās informācijas šo uzkrājumu plānots izlietot laboratorisko izmeklējumu veikšanai un kompensējamo medikamentu nodrošināšanai.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2022.gada nogalē reģistrēti 15001 cilvēki ar retu slimību, no kuriem 5021 ir bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Latvijas Reto slimību alianse iestājas par caurskatāmu, skaidri definētu kompensējamo zāļu piešķiršanas sistēmu tā, lai tiktu nodrošinātas reto slimību pacientu nenosegtās vajadzības un rasts risinājums akūtās, kritiskās situācijās, kad zāles nepieciešamas steidzami kādam bērnam vai pieaugušajam ar retu slimību.

"Ja šodien mēs par bērniem parūpētos atbilstoši dažādu diagnožu starptautiski izstrādātām rekomendācijām un viņi saņemtu labāko veselības aprūpi, tad šie bērni jau šodien varētu būt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, aktīvi iesaistītos bērnu sabiedriskajā dzīvē un nākotnē nestu labumu arī valsts ekonomikai. Šeit jāraugās plašāk - medikamentu nepieejamības gadījumā tas atsaucās ne tikai uz pacienta dzīves kvalitāti un ietekmē līdzcilvēku dzīvi, bet ilgtermiņā rada negatīvu ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo jāsniedz biežāk un sarežģītākus veselības aprūpes pakalpojumus, jāmaksā dažādi sociālie pabalsti," pārliecināts Beikmanis.

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.