Latvijas Lielo slimnīcu asociācija nosūtījusi vēstuli veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un finanšu ministram Arvilam Ašaradenam, lai pievērstu uzmanību problēmām veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, kamdēļ ir apdraudēta spēja nodrošināt pacientiem nepieciešamos pakalpojumus.
Kā iespējamos negatīvos nākotnes scenārijus, nerisinot situāciju, slimnīcas min gan iespēju būtiski kāpināt pacientu līdzmaksājumu apmēru, gan konkrētu pakalpojumu izslēgšanu no valsts apmaksājamā pakalpojumu groza. Slimnīcas uzsver, ka esošais slimnīcu finansējuma modelis - tarifu aprēķins - jau ilgstoši neatbilst reālajām izmaksām un, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, šis jautājums ir kļuvis kritiski svarīgs.
Pacientu līdzmaksājuma kāpināšana nebūtu labs risinājums, jo, to palielinot, vēl vairāk, daudzi pacienti nevarēs atļauties sev vajadzīgos veselības pakalpojumus, intervijā “900 sekundēs”, komentējot potenciālos risinājumus problēmu novēršanai veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
“Ir divas iespējas: vai nu samazināt izdevumus, ko var izdarīt tikai līdz noteiktai pakāpei, vai kāpināt ieņēmumus. Ja ieņēmumi nenāk no valsts, daļa finanšu sloga jāpārnes uz pacientu pleciem, kas droši vien ir īstermiņa risinājums, bet nav labs risinājums. Jo Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc pacientu iznestā finanšu sloga. (..) Ja līdzmaksājums palielināsies vēl vairāk, tas, iespējams, kādam liks atlikt operāciju, kādam atlikt vizīti pie ārsta,” sacīja Ābols, atzīstot, ka daudzi nevarēs atļauties nepieciešamos veselības pakalpojumus, atgādinot, ka priekšlaicīgas nāves ziņā, ko varētu novērst, Latvija jau tagad divreiz pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus.
