Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) satraukta par nespēju nodrošināt ārstu aizvietotāju ģimenes ārsta prombūtnes laikā, informē asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Asociācija ir noraizējusies par katastrofālo cilvēkresursu situāciju primārajā veselības aprūpē valsts reģionos. Arvien biežāk asociācija saņem informāciju no kolēģiem, ka medicīnas personāla trūkuma dēļ nav iespējams nokomplektēt ģimenes ārsta prakses komandu, tādējādi tiek ierobežota iespēja sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Visasāk problēmas jūtamas brīžos, kad ģimenes ārstu vai jebkuru citu prakses darbinieku piemeklē ilgstoša saslimšana un darbnespēja. Rezultātā ģimenes ārsta prombūtnes laikā nav iespējams atrast ārstu aizvietotāju, netiek finansiāli atbalstīta papildus darbinieka piesaiste praksei, sadarbības aizvietojošās prakses pārslogotas un nespēj pilnvērtīgi apkalpot vēl vairāk pacientu.
Savukārt nepietiekami cilvēkresursi primārajā veselības aprūpē būtiski ietekmē pakalpojumu pieejamību, savlaicīgumu un kvalitāti, kā arī izraisa esošā personāla izdegšanu.
LLĢĀA norāda, ka, ģimenes ārstam saslimstot, nav pieejams efektīvs speciālista aizvietošanas mehānisms, paralēli akūtām veselības problēmām ārstam jārisina personāla, prakses pārņemšanas vai uzturēšanas jautājumi.
Viens no tādiem gadījumiem ir ģimenes ārstes Indras Alksnes prakse. Pērn 19.oktobrī ārste telefoniski bija informējusi Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zemgales nodaļas vadītāju Vainaru Klovu par to, ka viņai nav ārsta aizvietotāja, taču ir paredzēta plānveida operācija ar nezināma ilguma atveseļošanās periodu. Savukārt Alksnes ārsta palīgs un medmāsa pastāvīgi lietojot medikamentus, lai varētu ierasties darbā, kaut gan prognozējama ilgstoša darba nespēja.
Šī gada janvārī viņa nosūtījusi vēstuli Klovam, Veselības inspekcijai, LLĢĀA un Latvijas Ārstu biedrībai, norādot, ka uz šo brīdi situācija nav risināta, jo pašai ārstu aizvietotāju nav iespējams rast. No šī gada 23.janvāra viņa ir darba nespējīga uz nezināmu laiku, tādēļ viņa lūdz nozīmēt ārstu aizvietotāju šajā slimības periodā un uz šo laiku saglabāt darba algu ar nodokļiem iepriekšējā apmērā.
Līdz ar to asociācijas ieskatā ir būtiski stiprināt un attīstīt medicīnas personāla cilvēkresursu kapacitāti reģionos, nodrošināt papildus finansējumu pilnvērtīgu prakšu komandu saglabāšanā un rast efektīvus aizvietošanas mehānismus ģimenes ārsta prombūtnes gadījumā.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu par primārā aprūpes kvalitātes uzlabošanu, jo "skaidrs, ka ir dažādas situācijas lauku ģimenes ārstu praksēs un pilsētas praksēs", aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone.
"Mums ir izcili ģimenes ārsti, taču ir arī sūdzības par tiem, kas nav sazvanāmi vai pieejami, tāpēc svarīgi izveidot labāko modeli no tiem, kas mums ir izcilības. Es gribētu, lai citi politiķi dzird par to, ka lauku ģimenes ārstu praksēm ir daudz grūtāk. Tur ģimenes ārsts sastop visu spektru. Protams, arī daudzi ģimenes ārsti ir pensijas vecumā, un ir svarīgi atbalstīt arī tos, lai viņi šo ģimenes praksi uzturētu," sacīja Meņģelsone.