Trīs biežāk nosauktās veselības problēmas skar katru trešo Latvijas iedzīvotāju

Saskaņā ar jaunākā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultātiem, pērn krities iedzīvotāju veselības pašvērtējums, proti, 2022. gadā par 11 % pieaudzis to cilvēku skaits, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu.

Vienlaikus pētījuma dati parāda, ka ar dažādām veselības problēmām saskārušies arvien vairāk cilvēku. Biežāk nosaukto veselības problēmu virsotnē ierindojas muguras un spranda sāpes, bezmiegs un miega traucējumi, kā arī locītavu sāpes, turklāt šīs veselības problēmas pērn skārušas katru trešo Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar 2021. gada pētījuma rezultātiem, pērn no 30 % līdz 41 % pieaudzis to cilvēku skaits, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu.

Ja vēl 2021. gadā savu veselību kā labu novērtēja 69 % respondentu, gadu vēlāk šis skaitlis jau saruka par 12 % un vairs tikai 57 % respondentu atbildēja, ka viņi par veselību nesūdzas. Analizējot jaunākos pētījuma datus, redzams, ka būtiski veselības pašvērtējums krītas pēc 45 gadu vecuma un biežāk par veselības problēmām sūdzas sievietes. Pērn veiktajā pētījumā 83 % no visām aptaujātajām sievietēm un 78 % no aptaujātajiem vīriešiem norādīja, ka viņiem ir bijušas kādas veselības problēmas.

Mazkustīga un neveselīga dzīvesveida vai pandēmijas sekas?

Visbiežāk nosaukto veselības problēmu trijniekā pērn ierindojušās šādas veselības problēmas: muguras un spranda sāpes - 38 % respondentu, bezmiegs un miega traucējumi - 30 % un locītavu sāpes - 30 %, tātad katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar kādu vai vairākām no pieminētajām veselības problēmām. Salīdzinot ar 2020. gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka sūdzības par visām iepriekš pieminētajām veselības problēmām ir pieaugušas - uz muguras un spranda sāpēm norādījuši par 4 % vairāk respondentu nekā iepriekš, uz bezmiega un miega traucējumiem - par 6 % vairāk respondentu, savukārt uz locītavu sāpēm - par 3 % vairāk aptaujāto iedzīvotāju.

“Raugoties uz informāciju par iedzīvotāju visbiežāk nosauktajām veselības problēmām un vērtējot to kontekstā ar datiem par iedzīvotāju kaitīgajiem paradumiem, jāsecina - tā kā liels skaits iedzīvotāju pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, internetu un sociālajiem tīkliem, šāds dzīvesveids kombinācijā ar nepietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu vistiešākajā veidā atsaucas uz veselību. Pieauguša cilvēka fizisko aktivitāšu minimums ir 150 minūtes nedēļā vidējas intensitātes aktivitātes un papildus ieteicami muskulatūru nostiprinoši vingrinājumi divas reizes nedēļā. Piemēram, ātra pastaiga 30 minūtes katru vakaru būs ļoti noderīga fiziskai un mentālai labsajūtai. Ļoti iespējams, ka arī Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi šos rezultātus, jo daudzi uzsāka darbu no mājām, kas no vienas puses ir ērti, bet no otras puses - zūd robeža starp darba un mājas vidi. Turklāt, beidzoties darba dienai pie datora, sākas atpūtas laiks, kas arī bieži vien tiek pavadīts pie datora, skatoties seriālus, lietojot sociālos tīklus, spēlējot datorspēles. Cilvēkiem, kuri ikdienā pavada garas darba stundas, strādājot pie datora, ergonomiskai darba videi, kā arī regulārām atpūtas pauzēm, kuru laikā būtu ieteicams atbrīvot saspringtos muskuļus, nedaudz pavingrojot un izstaipoties, ir ļoti liela nozīme veselības saglabāšanā. Ilgstoša telefona lietošana papildus rada nopietnu acu un spranda saspringumu,” norāda aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite “Tukuma Centra aptieka” vadītāja Agnese Ritene.

Par muguras un spranda sāpēm arvien biežāk sūdzas gados jauni, ekonomiski aktīvie cilvēki

Lai gan salīdzinoši biežāk muguras un spranda sāpes skar iedzīvotājus darbspējīgā vecumā pēc 45 gadiem, Veselības indeksa jaunākā pētījuma rezultāti rāda, ka arī gados jaunu cilvēku grupā šī veselības problēma kļūst arvien aktuālāka. Ja 2020. gadā 12 % iedzīvotāju vecumā 18-24 gadi norādīja, ka ir saskārušies ar muguras un spranda sāpēm, tad 2022. gadā šo respondentu skaits jau sasniedza 16 % (+4%). Par muguras un spranda sāpēm pērn ievērojami vairāk (+11 %) sūdzējušies cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem (16 % 2020. gadā, 27 % 2022. gadā).

Bezmiegs, miega traucējumi un sūdzības par locītavu sāpēm ne tikai senioriem

Saskaņā ar Veselības indeksa 2022. gada pētījuma rezultātiem ar bezmiegu un miega traucējumiem visvairāk sastopas cilvēki gados, uz to norāda 33 % jeb katrs trešais respondents vecumā 55-63 gadi un 46 % jeb teju katrs otrais respondents vecumā 64-75 gadi. Tomēr salīdzinoši liels skaits - katrs piektais jeb 19 % iedzīvotāju arī vecumā 25-34 gadi cieš no bezmiega vai citiem miega traucējumiem.

Arī par sāpēm locītavās visbiežāk sūdzas gados vecāki cilvēki - respondentu grupā pēc 55 gadiem uz to norādījis gandrīz katrs otrais respondents. Diemžēl redzams, ka locītavu problēmas arvien biežāk skar arī gados jaunākus cilvēkus. Salīdzinot ar 2020. gada Veselības indeksa pētījuma datiem, pērn par 4 % pieaudzis iedzīvotāju skaits vecuma grupā 35-44 gadi, kuri sūdzējušies par locītavu sāpēm. Arī šīm sūdzībām iemesls var būt gan neergonomiski iekārtota darba vide, sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, gan arī tas, ka cilvēki retāk apmeklē speciālistus, tāpēc dažādas saistaudu un locītavu kaites tiek diagnosticētas novēloti.