Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Veselība

Lauku ģimenes ārsti draud ar protesta akcijām

© Pixabay

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) ir neapmierināta ar finansiālā atbalsta trūkumu primārajai veselības aprūpei šī gada valsts budžeta plānā, tāpēc tā aicina valdību nekavējoties atrisināt šo situāciju, bet, ja tas netiks darīts, sola rīkot protesta akcijas un aicināt kolēģus nepārslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).

Kā aģentūru LETA informēja LLĢĀA viceprezidents Ainis Dzalbs, ceturtdien asociācijas valde ārkārtas sēdē vienojās prasīt steidzamu tikšanos ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministri ar mērķi rast koncepciju ilgtermiņa primārās veselības aprūpes finansējumam.

Kā skaidroja Dzalbs, valdes sēde tika sasaukta, reaģējot uz finanšu politikas veidotāju atbalsta un izpratnes trūkumu par primārās veselības aprūpes ieguldījumu iedzīvotāju veselības saglabāšanā un valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. LLĢĀA uzskata, ka ir steidzami jārod risinājums, lai atrisinātu nepietiekamā finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ radušās problēmas primārajā veselības aprūpē.

Asociācijas valde esot sarūgtināta, ka, neskatoties uz to, ka ģimenes ārsti sniedz lielāko daļu no visaptverošiem veselības aprūpes pakalpojumiem ambulatorā etapā, nozare nav viena no prioritārajām jomām, kam paredzēts finansiāls atbalsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai šajā gadā.

Ņemot vērā vairāku ģimenes ārstu izteikumus par nodomu pārtraukt līgumus ar NVD, asociācija plānojot veikt biedru aptauju par nodomu turpināt valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu lauku reģionos, kā arī noskaidrot prakšu kapacitāti un finansiālās iespējas turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar NVD.

"Ģimenes ārstu prakses saskaras ar pieaugošām izmaksām infrastruktūras uzturēšanai, politikas veidotāju nepietiekamu atbalstu prakses komandas stiprināšanai ar papildu darbinieka pozīcijas saglabāšanu, kā rezultātā tiek apdraudēta prakses spēja nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību," skaidroja Dzalbs.

Ņemot vērā minēto, asociācija lēmusi steidzamā kārtā pieprasīt tikšanos ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministri, lai rastu risinājumu ilgtspējīgai, uz attīstību orientētai finansējuma koncepcijai primārajā veselības aprūpē, kas vērsta uz komandas stiprināšanu, tarifu paaugstināšanu un prakses uzturēšanas izmaksu kompensāciju ar mērķi saglabāt pakalpojumu pieejamību reģionos.

Nesaņemot pietiekamu atbalstu, asociācija neredz iespēju ģimenes ārstu praksēm turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus līdzšinējā apjomā, kā arī patur tiesības aicināt biedrus neslēgt līgumus ar NVD ar esošajiem nosacījumiem. Tāpat asociācija brīdina, ka, apvienojoties ar domubiedriem no citām ārstu un pacientu organizācijām, tā ir gatava rīkot dažāda veida protesta akcijas, kas vērstas uz finansējuma palielinājumu nozarei.

Kā ziņots, starp Veselības ministrijas (VM) budžeta prioritātēm 2023.gadam ir veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, pakalpojumu pieejamība un dažādi cilvēkresursu atbalsta pasākumi, decembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja ministrijas pārstāvji.

Veselības ministre Līga Menģelsone uzsvēra, ka liela nozīme ir pacienta veselībai, attiecīgi būtu jāmaina domāšana "no daudzu manipulāciju veikšanas uz izārstēšanu", lai pacients pēc iespējas ātrāk atgrieztos dzīvē. Tāpat, viņas vērtējumā, ir jārūpējas arī par mediķu labbūtību un labsajūtu, lai viņi nenožēlo, ka izvēlējušies savu profesiju un veltījuši tai daudzus gadus. "Nav nekā sliktāka, ja cilvēki nožēlo un maina savu profesiju," pauda ministre.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pats galvenais viņas vīzijā ir vesela nācija, kas saistīta ar veselīgu ēšanu un dzīvesveidu, kustībām, kaitīgo ieradumu minimizēšanu pēc iespējas un veselības pratību skolās.

VM Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins atzina, ka kopējais papildu nepieciešamais finansējums ir samazināts. Tomēr mērķis ir panākt, lai 2027.gadā VM finansējums valsts budžeta pamatfunkcijām sasniedz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc 2027.gadā ministrijai papildus nepieciešamais finansējums valsts budžeta pamatfunkcijām Pamatnostādņu īstenošanai indikatīvi aprēķināts 950 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" paredzēto. Tas 2023.gada pieprasījumam iezīmē 306 miljonu eiro ietvaru, bet Ministru kabinetā apstiprinātā fiskālā telpa šim gadam ir 215,1 miljons eiro, skaidroja Kņigins.

Kņigins informēja, ka veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai šī gada deviņiem mēnešiem paredzēti 30 miljoni eiro, bet nākamajos divos gados katrā pa 40 miljoniem eiro. Starp šiem pasākumiem ir jaunu onkoloģisku medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, kam šogad atvēlēti astoņi miljoni eiro, veselības aprūpes tarifu onkoloģija pārskatīšana - septiņi miljoni eiro, datortomogrāfijas pakalpojumi onkoloģijas pacientiem, nodrošinot savlaicīgu diagnostiku - 3,3 miljoni eiro, specializētās pārtikas nodrošināšana - 2,4 miljoni eiro, laboratorijas pakalpojumi onkoloģijas pacientiem, nodrošinot savlaicīgu diagnostiku - 2,1 miljons eiro, pieejamības un kvalitātes uzlabošana paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās, ko plāno uzsākt šī gada otrajā pusgadā - 1,7 miljoni eiro, kā arī citi izdevumi.

Tikmēr pakalpojumu pieejamībai bērniem 2023.gadā atvēlēti pieci miljoni eiro, no kuriem 2,9 miljoni eiro paredzēti medikamentozās ārstēšanas iespēju reto slimību pacientiem palielināšanai - cistiskais fibrozei, 1,2 miljoni eiro - ģimenes ārstu pakalpojumu paplašināšanai un jaundzimušo skrīningam, 708 000 eiro - glikozes monitorēšanas sensoriem un insulīna sūkņiem, kā arī 107 000 eiro kohleāriem dzirdes implantiem.

Savukārt cilvēkresursu atbalsta pasākumiem paredzēti 36 miljoni eiro, no kuriem 27 miljoni eiro atvēlēti ārstniecības personu darba samaksas uzlabošanai, kam nepiekrīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Kņigins norādīja, ka ārstniecības personu atalgojuma pieaugums 2023.gadā, sākot no 1.aprīļa, atbilstoši prioritāro pasākumu papildus piešķirtajam finansējumam būtu 5,4% - ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 8,96% - ārstniecības un pacientu aprūpes personām, 14,23% - ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Vienlaikus šogad vēl paredzēti 15 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Tomēr šajā aprēķinā gan nav iekļauts energoresursu cenu pieaugums.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone gan uzsvēra, ka būtu vairāk jārunā par vizīšu skaita palielināšanu pie ārstiem, jo patlaban rindas pie tiem ir ļoti lielas. Tāpat, viņas vērtējumā, pie tarifu aprēķināšanas būtiski ņemt vērā arī elektroenerģijas un citu resursu sadārdzinājums, attiecīgi tie būtu jārēķina pēc faktiskajām izmaksām. Pretējā gadījumā tas var novest pie ārstniecības iestāžu maksātnespējas.

Finanšu ministrijai 24.janvārī vēl esot jāiesniedz detalizēti aprēķini par ministriju piedāvājumiem, par kuriem valdībā lems 7.februārī.