32% Latvijas iedzīvotāju nekad nav veikuši zobu higiēnu, ģimenes ārstu apmeklē retāk, liecina "Mana Aptieka & Apotheka" 2022.gadā veiktā Veselības indeksa pētījuma rezultāti.
Dati liecina, ka tikai 15% aptaujāto preventīvi rūpējas par savu veselību bet 56% rūpējas par to neregulāri.
Lai arī vairākums jeb 71% uzskata, ka pietiekami gādā par savu veselību un tās profilaksi, tomēr pēdējo gadu laikā ārstus un speciālistus iedzīvotāji sākuši apmeklēt arvien retāk. Piemēram, divu gadu laikā par 3% samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri apmeklējuši savu ģimenes ārstu. Salīdzinājumam - 2020.gada pētījumā 73% respondentu atzīmēja, ka pēdējā gadā ir vērsušies pie sava ģimenes ārsta, bet 2022.gadā šis skaits sarucis līdz 70%.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ģimenes ārstu pēdējā gada laikā sievietes apmeklējušas salīdzinoši biežāk, nekā vīrieši. Vismaz vienu reizi ģimenes ārstu pēdējā gada laikā apmeklējuši 75% no aptaujātajām sievietēm, savukārt vīrieši - 63%. Tomēr salīdzinājumā ar 2020.gada pētījuma rezultātiem arī sieviešu skaits, kuras vismaz reizi pēdējā gada laikā apmeklējušas savu ģimenes ārstu, ir samazinājies par 7%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka tieši gados vecāki cilvēki, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir tie, kuri visbiežāk konsultējas ar savu ģimenes ārstu. Ja iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā apmeklējis vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 56%, vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem to darījuši 72% iedzīvotāju, tad vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā vismaz reizi apmeklējuši 83% aptaujāto respondentu.
Tomēr salīdzinājumā ar 2020.gada pētījuma rezultātiem arī vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem par 6% samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši savu ģimenes ārstu, bet tas varētu būt saistīts ar ierobežotu ģimenes ārstu pieejamību Covid-19 pandēmijas laikā, tai skaitā ar to, ka ārsti pandēmijas laikā daļēji savus pacientus konsultēja arī attālināti.
Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka zobārstu pēdējā gada laikā apmeklējis vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, 28% pie zobārsta bijuši vienu līdz divus gadus atpakaļ, savukārt teju 40% iedzīvotāju zobārstu apmeklējuši pirms trīs vai vairāk gadiem.
Salīdzinot ar 2019.gada pētījuma datiem, iedzīvotāju skaits, kuri zobārstu apmeklējuši pēdējā gada laikā, ir samazinājies par 7%. Sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši - attiecīgi 45% un 33% - pēdējā gada laikā vismaz reizi apmeklējušas zobārstu. Vienlaikus iedzīvotāji, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu un vairāk rūpējas par savu veselību, salīdzinoši biežāk arī apmeklējuši zobārstu pēdējā gada laikā.
Tikmēr katrs trešais jeb 32% no aptaujātajiem respondentiem norādījuši, ka ne reizi nav apmeklējuši zobu higiēnistu. Turklāt to respondentu skaits, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši zobu higiēnistu, salīdzinot ar 2019.gada pētījuma datiem, samazinājies no 19% līdz 16%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka zobārsta un zobu higiēnista apmeklētībai ir vistiešākā saistība ar iedzīvotāju ienākumiem un maksātspēju. To iedzīvotāju vidū, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši zobārstu vai zobu higiēnistu, ir teju divas reizes vairāk iedzīvotāju ar augstiem vai vidēji augstiem ienākumiem salīdzinājumā ar iedzīvotāju grupu, kuriem ir vidēji zemi vai zemi ienākumi. Šis fakts, iespējams, apliecina to, ka salīdzinoši augstās zobārstniecības pakalpojumu izmaksas nevar nosegt visi iedzīvotāji.
Pētījums tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.