Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) padomei bija jārīkojas ātrāk, lai novērstu konfliktsituāciju ar stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) ārstiem, ceturtdien Saeimas Pieprasījuma komisijas ārkārtas sēdē situāciju vērtēja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Indra Dreika.
Vairāki komisijas sēdes dalībnieki izteicās, ka šim jautājumam nebija jānonāk līdz Saeimai, taču to turpinās skatīt arī Saeimas sociālo un darba lietu komisija, kas nākamajā nedēļā tiksies ar RAKUS.
LOC Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš norādīja, ka jau ilgstoši RAKUS neesot ieklausījies stacionāra ārstos par to, cik, piemēram, operāciju galdi nepieciešami, kur kādas nodaļas atradīsies un tamlīdzīgi. Viņaprāt, slimnīca nedomā konkrēti par pacientiem, proti, kas būtu tiem drošāk un labāk, bet gan par to, kas būtu finansiāli izdevīgāks. Skaidrojot ārstu prasības, Sīviņš uzsvēra, ka nesaprot, kāpēc būtu "jāizjauc tas, kas valstī strādā vislabāk, balstoties uz finansiāliem kritērijiem, kas nav līdz galam izpētīti, un nedomājot par pacientu", attiecinot to uz LOC apvienošanu ar "Gaiļezeru" stacionāra remonta laikā.
"Mūsu mērķis, par ko cīnāmies, ir LOC strukturāla nemainība. Tā kā strādājam vienā komandā, lai tas tā arī paliktu. Neko nemainīt struktūrā, bet vienkārši izremontēt," uzsvēra Sīviņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka tiek gaidīti konkrēti dokumenti, kas kaut ko garantē vai negarantē. Viņa vērsa uzmanību, ka ārstu deficīts pieaug - ir sapirkts aprīkojums, bet atalgojums nav pietiekams, cilvēki no tā mūk prom.
"Mēs runājam par to, lai visiem speciālistiem būtu normāls, adekvāts atalgojums, lai nebūtu vajadzības iet prom un strādāt vai meklēt darbu privātās iestādēs vai reģionālajās slimnīcās, kur atalgojums ir divas, trīs, četras reizes lielāks nekā valsts slimnīcā. Viņi strādā ar daudz mazākām slodzēm, vienkāršākiem pacientiem, un viņiem tur ir daudz kārtīgāk nekā pie mums. Citviet ķirurģi saņem piecu ciparu atalgojumu, bet mēs par tādu nevaram sapņot," skaidroja Sīviņš.
Skaidrojot RAKUS padomes nostāju, slimnīcas padomes loceklis Valts Ābols sacīja, ka Onkoķiruģijas klīnikas integrēšana stacionārā "Gaiļezers" nav iecerēta kā tās autonomijas zaudēšana, kuras rezultātā Sīviņš zaudētu vadību. Viņš norādīja, ka pēc gada plānots atbrīvot LOC mājvietu, lai tajā var izremontēt telpas, bet vēl pēc diviem gadiem būs jādomā par pārvākšanos atpakaļ. Vienlaikus viņš piebilda, ka speciāli izveidotām darba grupām būs jāizšķiras, kā turpmāk darbosies LOC, kas pārvāksies uz turieni, kāda būs stacionāra turpmākā nākotne tur.
Paužot VM nostāju, Dreika norādīja, ka ministrija situācijai seko jau no paša sākuma, tiklīdz kā bija parādījušās pirmās konflikta pazīmes, proti, kad par savu aiziešanu no darba paziņoja LOR ārsti. Pēc viņas paustā, VM izprot savu lomu procesā, un pats galvenais uzstādījums ir - lai neciestu pacients.
"Mūsu loma ir domāt par atslēgas cilvēkiem onkoloģijā, proti, par mediķiem, kas piedalās operācijās un onkoloģijas slimnieku ārstēšanā. Nav lielas vērtības onkoloģijas plānam, ja nebūs to cilvēku un viņiem nebūs pietiekami labi apstākļi, infrastruktūra, ierīces gan diagnostikai, gan ārstēšanai. Šobrīd esam strādājusi, lai vispār runātu par atalgojuma pieaugumu mediķiem, kas ietekmēs arī RAKUS un LOC, bet, saprotot, ka ar nepietiekami, varam runāt par daļu no onkoloģijas ārstēšanai paredzētajiem līdzekļiem vismaz septiņu miljonu eiro apmērā. No tiem 4,4 miljoni plānoti tarifu palielināšanai, bet 2,6 miljoni eiro - piemaksām pie sarežģītajām operācijām," sacīja Dreika.
Viņas vērtējumā, konfliktsituāciju izraisījusi nabadzība veselības aprūpē, kas saistīta ar finanšu līdzekļu ekonomiju. "Kopumā veselības nozarei pietrūkst līdzekļu, lai labi strādātu," piebilda Dreika.
VM parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina norādīja, ka jādot iespēja RAKUS padomei novadīt situāciju līdz galam, jo "sarunas, miera izlīgšana un kopīgs darbs nevedas ātri".
Patlaban VM noteikusi, ka abām pusēm pie atrisinājuma jānonāk līdz šī gada 6.februārim. Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa gan norādīja, ka šis datums ir pārāk tālu, jo "dakteri būs stresā un neziņā", tāpēc viņa aicina rast risinājumus problēmai pēc iespējas ātrāk.
Kā ziņots, vairāk nekā 20 LOC ārsti brīdinājuši slimnīcas vadību pa iespējamu kolektīvo atlūgumu. Aizvadītā gada izskaņā no darba LOC aizgājuši divi ārsti, kas nav spējuši vienoties ar slimnīcas vadību. Pārējie kolēģi pauduši viņiem atbalstu un izteikuši savas prasības uzņēmuma vadībai. Ārsti uzskata, ka viņu darbs neesot novērtēts un LOC trūkstot mūsdienīga aprīkojuma.
Kā iepriekš medijus informēja Ābols, lai risinātu saspīlējumu starp RAKUS vadību un LOC mediķiem, ir sāktas savstarpējās sarunas. Patlaban par pirmo risināmo jautājumu izvirzīts komunikācijas un konstruktīvas uzticībā balstītas sadarbības veidošana starp RAKUS vadību un LOC mediķiem, jo bez tās abu pārējo komplekso jautājumu virzība nav iespējama, skaidroja Ābols.
Lai nodrošinātu slimnīcas valdes pilnvērtīgu darbību un stiprinātu sadarbību starp RAKUS un LOC mediķiem, par slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku iecelts Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pēc piecu gadu pilnvaru termiņa beigām pagājušajā nedēļā amatu pametis.
