No 1.janvāra valsts apmaksāto Covid-19 testēšanu organizēs tikai slimnīcu pacientiem

© Ģirts Ozoliņš/F64

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un Covid-19 testēšanas nozīmes mazināšanos no epidemioloģiskās uzraudzības viedokļa, no 1.janvāra apmaksātu Covid-19 testu veiks tikai klīnisku indikāciju gadījumos pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrija (VM).

Kā norādīja VM, iepriekšējā Covid-19 pandēmijas posmā bija ļoti svarīgi veikt plašu testēšanu, lai identificētu pēc iespējas vairāk Covid-19 gadījumus un, veicot epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas perēkļos, novērstu Covid-19 izplatīšanos.

Mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas pasākumu veikšanā, kā arī ņemot vērā vakcinācijas pieejamību, stingriem epidemioloģiskās kontroles pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos vairs neesot būtiskas nozīmes.

Līdz ar to no epidemioloģiskās drošības viedokļa visaptverošai pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju testēšanai vairs nav nozīmes, izņemot ārstniecības iestādēs.

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus veiks tikai klīnisku indikāciju gadījumos pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības riskus ārstniecības iestādēs, kur koncentrējas cilvēki ar novājinātu imunitāti, pacienti ar hroniskām slimībām un citas riska grupas.

Ambulatori testēšanu apmaksās grūtniecēm ar Covid-19 saslimšanas pazīmēm, ārstam pirms tam izvērtējot testa nepieciešamību un rezultātu nozīmi ārstēšanas procesā.

Stacionāros profesionālo antigēna testu varēs veikt ikvienam pacientam, iestājoties slimnīcā atbilstoši iestādes noteiktai kārtībai. Savukārt RNS testus varēs veikt gadījumos, kad antigēna tests uzrādījis negatīvu rezultātu un pacientam ir smaga slimības gaita, akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes vai citas pazīmes, kas raksturīgas Covid-19 infekcijai, pneimonijas klīniskās pazīmes vai pacientam ir smaga akūta respiratora infekcija bez cita iemesla

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais