35% iedzīvotāju pagaidām nezina, vai 2023.gadā viņiem būs pietiekami līdzekļu, lai uzturētu savu veselību kārtībā

© Pixabay

Nākamajā gadā 10% iedzīvotāju paredz ziedot līdzekļus kādas personas ārstēšanai, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Dati liecina, ka 35% iedzīvotāju pagaidām nezina, vai 2023.gadā viņiem būs pietiekami līdzekļu, lai uzturētu savu veselību - ja pietiks, tad palīdzēs to uzlabot arī citiem. Šādu atbildi snieguši 40% sieviešu un 29% vīriešu, savukārt pēc vecumgrupām tā atbildējuši 41% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 74 gadiem, vidēji 30% jaunākās vecuma grupās, bet reģionu griezumā 31% Rīgā - pārējos reģionos 35 līdz 39%.

Vēl 35% iedzīvotāju jau pašreiz skaidri zina, ka nākamgad neplāno palīdzēt uzlabot veselību citiem, un no tiem vairums ir vīrieši. Vismazāk šādi atbildējuši gados jaunie cilvēki no 18 līdz 29 gadiem - 27%, bet visvairāk vecākie iedzīvotāji no 60 līdz 74 gadiem

Tikmēr 14% aptaujāto apstiprinājuši, ka ziedos asinis, lai sabiedrībai palīdzētu uzlabot veselību. No 18 līdz 29 gadu vecumā esošajiem tā rīkosies visvairāk - 28%, 30 līdz 39 gadu vecumā - 20%, 40 līdz 49 gadu vecumā - 16%, 50 līdz 59 gadu vecumā - 7% un 60 līdz 74 gadu vecumā - 2%. Latgalē, Vidzemē, Rīgā un Pierīgā ir visvairāk to, kuri plāno nākamgad ziedot asinis - attiecīgi 14 līdz 16%, bet vismazāk to plāno darīt Kurzemē, Zemgalē - 10%.

8% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka ziedos konkrētas personas atveseļošanai un tikpat arī ziedos līdzekļus kādai organizācijai, kas tos iedala tālāk pēc vajadzības - ārstēšanai, zālēm, rehabilitācijai un tamlīdzīgi.

Vēl 3% sacījuši, ka iesaistīsies brīvprātīgā darbā, lai palīdzētu sabiedrībai uzlabot veselību, kā arī tikpat daudz respondentu norādījuši citu atbildi.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja "Mēness aptieka" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veikta 2022.gada decembrī, aptaujājot visā Latvijā 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Veselība

„Prognoze ir drausmīga - katrs otrais vīrietis, katra trešā sieviete savas dzīves laikā sastapsies ar vēzi,” TV24 raidījumā „Nedēļa. Post scriptum” atzīst ķīmiķis, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un stāsta, kāpēc Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem zinātnei Eiropas Savienībā

Svarīgākais