Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Veselība

Latvijas Lauku ģimenes ārsti ar nopietnu lūgumu vēršas pie Veselības ministrijas

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) aicina Veselības ministriju (VM) rast finansējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu ģimenes ārstu prakšu papildu darbinieku saglabāšanu, šādu solījumu ietverot arī normatīvajos aktos, informē LLĢĀA viceprezidents Ainis Dzalbs.

19.decembrī LLĢĀA ir uzrunājusi Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Ingu Bērziņu (JV), premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), veselības ministri Līgu Meņģelsoni un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) par nepieciešamību steidzamā kārtā rast risinājumus un atbalstīt cilvēkresursu ilgtermiņa investīcijas primārajā veselības aprūpē, saglabājot papildu darbinieka pozīciju ģimenes ārstu praksēs.

2022.gadā bija iespēja rast līdzekļus, lai praksēm piesaistītu papildu darbiniekus. Atvēlot finansējumu no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem", tika radīta iespēja, kā papildu darbinieku piesaistīt gan ārstniecības personas, gan arī personas bez medicīniskās izglītības uz laiku līdz 31.decembrim.

Savas kompetences ietvaros un atbilstoši prakses vajadzībām papildu darbinieki tiek iesaistīti hronisko pacientu uzraudzībā, Covid-19 vakcinācijas procesa koordinēšana un realizēšanā, attālināto konsultāciju nodrošināšanā, noteiktu veselības datu ievadē e-veselībā, kā arī daudzu citu administratīvo funkciju veikšanā.

Novērtējot šo darbinieku lomu primārajā veselības aprūpē un sekojot citu valstu ilggadējai pozitīvai praksei, LLĢĀA ir uzrunājusi VM rast finansējumu, iekļaut budžeta pieprasījumā un iestrādāt normatīvajos aktos papildu darbinieka saglabāšanu ilgtermiņā.

LLĢĀA apgalvo, ka piesaistīto un apmācīto darbinieku atlaišana un aizplūšana no valsts medicīnas sektora radītu būtiskus riskus prakses darba organizācijai, ietekmētu attālināto pakalpojumu pieejamību un saziņu ar praksēm, raisītu primārās veselības aprūpes kapacitātes regresu, būtiski ietekmētu noteiktu pakalpojumu aptveres, piemēram, onkoloģisko saslimšanu skrīningu un vakcināciju.