Aptauja: vīrieši aktīvāk rūpējas par fizisko veselību, sievietes – par mentālo

© pexels.com

Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā aktīvāk sākuši rūpēties par savu labsajūtu – visbiežāk iedzīvotāji dodas ikdienas pastaigās (26%), liecina Samsung Electronics Baltics veiktās aptaujas dati.

Vīrieši ir fiziski aktīvāki nekā sievietes - 11% vīriešu apliecina, ka regulāri trenējas un nodarbojas ar sportu, turpretim sievietes (14%) vairāk uzmanību pievērš savai mentālajai veselībai.

Gan vīrieši, gan sievietes gandrīz vienlīdzīgi atzīst, ka pastiprināti seko līdzi savai veselībai un miega paradumiem, kā arī miega kvalitātei.

Aptaukošanās - cēlonis 60% nāves gadījumu no sirds un asinsvadu slimībām
Par aizvien lielāku problēmu kļūst aptaukošanās, kas ir cēlonis aptuveni 60% nāves gadījumu no sirds un asinsvadu slimībām. Aptaukošanās jau tiek uzskatīta par hronisku slimību un laika gaitā attīstās pārmērīga uztura un fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ .

Fitnesa treneris Eduards Jankovskis uzsver, ka fiziskās aktivitātes ir vitālas mūsu vispārējās veselības, mentālās veselības un labsajūtas nodrošināšanai. Gan izturības, gan spēka treniņi palīdz uzturēt un uzlabot sirds veselību, kas ir svarīgākais orgāns mūsu ķermenī. Jo spēcīgāka un veselāka būs mūsu sirds, jo labāk mēs spēsim funkcionēt ikdienā. Mūsu pienākums un prioritāte ir rūpēties par savu ķermeni un uzturēt to veselu - no tā atkarīga mūsu dzīves kvalitāte un veselīgi nodzīvotie gadi.

Arī tāda ikdienišķa lieta kā regulāras pastaigas katru dienu var būt lielisks un ļoti efektīvs veids, kā savā ikdienā ieviest vairāk fizisko aktivitāšu. Pastaigas palīdzēs uzturēt kardiovaskulāro veselību. Turklāt tas arī ir ļoti ērts un viegls veids kā būt fiziski aktīvam, netērējot pārlieku lielus resursus. Piemēram, maksimāli mēģinot regulāri pārvietoties ar kājām - neatkarīgi no tā, vai tas ir dodoties no un uz darbu vai veikalu. Ne katram ir iespēja ikdienā nostaigāt 10 tūkstošus soļu, tāpēc mērķiem ir jābūt reālistiskiem. Fitnesa treneris iesaka sākt ar mazāku mērķi, piemēram, sešiem tūkstošiem soļu dienā un ar laiku šo rezultātu pakāpeniski kāpināt.

Lai gan sācies gada tumšākais laiks, jāatceras, ka ar fiziskajām aktivitātēm nevajadzētu nodarboties tikai cikliski, proti, dažus mēnešus gadā. Tām vajadzētu atvēlēt pāris stundas katru nedēļu un savas veselības uzlabošanai vajadzētu būt lielākajai motivācijai to darīt. Ikdienā bieži neaizdomājamies, ka mūsu mazkustība un fizisko aktivitāšu neesamība rezultēsies veselības problēmās nākotnē. Liela nozīme ir motivācijai, disciplīnai un rutīnai. “Izveido treniņu vai pastaigu plānu. Tas ļaus ne tikai noskaņoties paveicamajam, bet arī kalpos kā papildu motivators ieplānoto izdarīt. Treniņiem nepavisam nevajadzētu būt kā sodam, bet jāmēģina atrast kas tāds, kas treniņu procesā patīk, padodas un ko var izbaudīt. Atceries, ka iespēja sportot un kustēties ir privilēģija,” uzsver fitnesa treneris E. Jankovskis.

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais