Iesaka psihoterapeits: kā cīnīties ar nomāktību gada tumšajā laikā?

Jaunākā SKDS aptauja liecina, ka gada tumšais laiks neatstāj nekādu ietekmi uz 25% iedzīvotāju, kas ekspertu ieskatā ir ļoti neliela sabiedrības daļa.

Lai pārvarētu nomāktību, ko radījis tumšais laiks, neziņa un trauksme par nākotni, kā arī ģeopolitiskie satricinājumi, cilvēki tiek aicināti vairāk rūpēties par savu labsajūtu. Par to domājot, AS "Olainfarm" kopā ar psihoterapeitu Aldi Miglinieku sagatavojuši ieteikumus iedzīvotājiem, kā uzlabot garastāvokli un vairot enerģiju.

Tāpat aptauja atklāj, ka rudens-ziemas periodā sliktāk jūtas gados vecāki iedzīvotāji - 67% vecumā no 55 līdz 63 gadiem - un jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem ļoti slikti un viduvēji savu noskaņojumu vērtē teju 60%.

Nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās neko darīt un mazkustīgums ir starp biežākajām iedzīvotāju sūdzībām gada tumšajā laikā, liecina aptauja. "Satraucošie apstākļi ar ilgstošo Covid-19 pandēmiju, karu kaimiņos, energoresursu cenu pieaugumu vēl vairāk ietekmē cilvēku pašsajūtu, tāpēc šoruden vairāk nekā citus gadus ir svarīgi pievērst uzmanību līdzcilvēku noskaņojumam," uzsver psihoterapeits vadītājs Aldis Miglinieks.

Ir svarīgi doties dabā, ķert sauli, lai papildinātu D vitamīna krājumus, tikties ar draugiem un veltīt laiku rūpēm par sevi, lai justos labi par spīti tumsai, aukstumam un ziemas tuvumam - tie ir daļa no ieteikumiem, ko iesaka Miglinieks, vienlaikus aicinot ikvienu aizdomāties par katra paša individuālo ceļu uz labsajūtu.

Gada tumšajā laikā 36% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kopumā jūtas labi vai ļoti labi - vispozitīvāk tumšajā laikā jūtas iedzīvotāji Kurzemē (42%) un Zemgalē (41%), kur pretī Latgalē tikai 30% un Rīgā 33% aptaujāto atzinuši, ka šoruden jūtas labi. Par gada tumšo laiku īpaši priecājas vien 3% aptaujāto.

"Gribam atgādināt Latvijas sabiedrībai, ka reizēm nemaz nevajag daudz, lai uzlabotu pašsajūtu un atgrieztos pie dzīvesprieka. Tik vienkāršas, bet ikdienā nozīmīgas lietas kā malks svaiga gaisa, izkustēšanās vai pozitīvas emocijas, tiekoties ar mīļiem cilvēkiem, var būtiski uzlabot mūsu dzīves kvalitāti," saka AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Lai cilvēki justos labi, ir svarīgi ne tikai apmierināt pamatvajadzības - paēst, dzert pietiekami daudz ūdens, izgulēties, bet arī gūt prieku un pozitīvas emocijas. Miglinieks uzsver - svarīgi, lai papildus darbam, kurā sevi realizējam ikdienā, un labām attiecībām ar tuviniekiem, būtu arī kāds hobijs. Tam ir būtiska loma labas mentālās veselības nodrošināšanā. Koris, gleznošana, regulāras sporta nodarbības - jebkas, ar ko cilvēks patiesi aizraujas, palīdz līdzsvarot ikdienas emocijas.

"Nav noslēpums, ka, dienasgaismas stundām saraujoties īsākām, daudziem ir grūti pierast pie tumsas. Nereti tas var būt saistīts ar sezonālo depresiju, par kuru ārsti runā jau kopš astoņdesmitiem gadiem. Taču daudziem vienkārši pazeminās enerģijas līmenis, cilvēki kļūst miegaināki, jo tumsā cilvēka smadzenēs izstrādājas "miega hormons" melatonīns; savukārt to neiromediatoru līmenis, kuri nodrošina dzīvesprieku, samazinās. Iepriekšējām paaudzēm tas varbūt bija mazāk izteikti, jo sabiedrības dzīvesveids kopumā ir ļoti mainījies - mūsu vecvecāki daudz vairāk uzturējās laukā, strādājot dažādus fiziskus darbus, bet tas nozīmē, ka viņi arī ieguva vairāk saules staru un izmantoja diennakts gaišās stundas. Mūsdienās, it īpaši biroja darbiniekiem, šāda iespēja bieži vien iet secen," stāsta A. Miglinieks.

Viņš norāda - ja redzam, ka cilvēks ir nomākts, zaudējis prieku, jūtas bezspēcīgs, pastāvīgi dusmojas, netiek galā ar ikdienišķiem pienākumiem, noteikti vajadzētu piedāvāt savu atbalstu - kaut vai mudināt dienas gaišajā laikā iziet dabā, izstaigāt vajadzīgos soļus, ieelpot svaigu gaisu, pamanīt, kā mainās gadalaiki, bet vēl labāk - darīt to kopā. Nepieciešamības gadījumā nevajadzētu arī vilcināties ar profesionālas palīdzības meklēšanu.

"Mēs neesam pasargāti no krīzēm, taču ir svarīgi saprast, kā palīdzēt un sniegt psiholoģisku atbalstu, kā pamanīt, kas notiek ar līdzcilvēkiem, un iesaistīties viņu pašsajūtas uzlabošanā. Daudzas lietas var ietekmēt ar medikamentiem, var palīdzēt uztura bagātinātāji, bet primāras ir apzinātas rūpes par sevi, lai aktivizētu organismu un justos labāk," stāsta Aldis Miglinieks.