Latvijā pēdējā gada laikā savu holesterīna līmeni ir mērījuši 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet asinsspiedienu gada laikā vismaz reizi ir mērījuši 73% respondentu, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Katru gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Sirds veselības diena ar mērķi pievērst uzmanību sirds veselībai, kā arī aicināt cilvēkus uz profilaktisko pasākumu ievērošanu un sirds veselības mērījumu regulāru veikšanu. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā gada laikā no sirds un asinsvadu slimībām (SAS) mirst aptuveni 15 tūkstoši cilvēku. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka izplatītākā SAS ir koronārā sirds slimība, tai skaitā miokarda infarkts, insults, sirds mazspēja, sirds aritmijas, sirds vārstuļu saslimšanas, kardiomiopātijas, kā arī perifēro artēriju slimības. Koronārās sirds slimības gadījumā var būt sāpes krūtīs (dedzinošas, plēsošas, spiedošas), kas var izstaroties uz kreiso plecu, roku un apakšžokli, ko pavada vājums un elpas trūkums. Sirds mazspējai raksturīgākie simptomi ir elpas trūkums, nogurums, kā arī potīšu un apakšstilbu tūska. Aritmiju gadījumā ir sirdsklauves, var būt arī sāpes krūtīs, svīšana, elpas trūkums un samaņas traucējumi. Ja ir insults, var būt runas traucējumi, vājāka viena ķermeņa puse, jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, galvas reibonis, slikta dūša, pēkšņas galvassāpes un samaņas traucējumi. Perifēro artēriju slimību gadījumā raksturīgas ir sāpes ekstremitātēs, ādas un tās krāsas pārmaiņas, aukstuma un vājuma sajūta, tirpšana, sāpes fizisko aktivitāšu laikā, vājš pulss vai tā trūkums skartajā ekstremitātē. Pie sirds vārstuļu saslimšanām un kardiomiopātijām būs raksturīgas sāpes krūtīs, elpas trūkums, pārsitieni, nogurums, vājums un tūska uz kājām. Sajūtot šos simptomus, nekavējoties jāsazinās ar ātro neatliekamo palīdzību.
SAS cēloņi ir ateroskleroze un arteriāla hipertensija, norāda eksperte. Paaugstināts asinsspiediens rada papildu slodzi sirdij, veicina aterosklerozes attīstību un vairāku orgānu darbības traucējumus. SAS riska faktorus var iedalīt ietekmējamos un neietekmējamos. Pie neietekmējamiem riska faktoriem pieder vecums, dzimums: vīrieši > 45 gadi, sievietes > 55 gadi, kā arī iedzimtība - ģimenes anamnēzē agrīni sākusies kardiovaskulāra saslimšana (vīriešiem < 55 g., sievietēm < 65 g.). Pie ietekmējamiem riska faktoriem pieder palielināts ķermeņa masas indekss jeb aptaukošanās (ĶMI > 30kg/m2), smēķēšana, pacienti, kam ir palielināts holesterīna līmenis, glikozes līmenis, paaugstināts asinsspiediens, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī vidukļa apkārtmērs vīriešiem > 102 cm, sievietēm > 88 cm.
Ārste norāda, ka SAS risku nosaka ar SCORE metodi (fatālu kardiovaskulāru notikumu risks tuvāko 10 gadu laikā). SCORE metodē tiek ņemts vērā dzimums, holesterīna līmenis asinīs, smēķēšanas statuss un sistoliskais asinsspiediens. Tā rezultātā tiek noteikts procentuāls risks tuvāko 10 gadu laikā fatālam kardiovaskulāram notikumam. Kardiovaskulārās riska grupas iedala 4 grupās - ļoti augsts risks, augsts risks, mērens risks, zems risks. Pie augsta riska grupas pieder cilvēki, kam ir jau zināma kardiovaskulāra saslimšana (piemēram, bijis miokarda infarkts, išēmisks insults, esoša perifēro artēriju slimība), 1. vai 2. tipa cukura diabēts, kā arī cilvēki, kam ir viens vai vairāki kardiovaskulāri riska faktori un/vai mērķa orgānu bojājums (nieru, sirds, acu), smaga hroniska nieru slimība (HNS) ar glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ) <30mml/min. pēc SCORE ≥ 10% 10 gados. Pie augsta riska pieder cilvēki, kam ir smaga arteriāla hipertensija, smaga ģimenes hiperlipidēmija, cukura diabēts bez kardiovaskulāras saslimšanas, riska faktoriem vai mērķa orgānu bojājuma, mērena HNS ar GFĀ 30-59 ml/min. pēc SCORE 5-9% 10 gados. Pie mērena riska pieder personas, kam pēc SCORE rezultāts ir 1-4% 10 gados. Pie zema riska pieder pēc SCORE <1 % 10 gados.
Izvērtējot SCORE procentuālo risku kardiovaskulārajiem notikumiem, tiek nozīmēti atbilstošai riska grupai noteiktie izmeklējumi. Tie ietver elektrokardiogrāfiju, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonogrāfiju, veloergometriju, kā arī laboratoriskās pārbaudes. Izmeklējumu biežums atkarīgs no SCORE riska grupas un izmeklējumu atradnēm.
Holesterīna un cukura līmeni būtu nepieciešams noteikt vismaz reizi 5 gados, ja ir zems kardiovaskulāro saslimšanu risks. Cilvēkiem, kam šis risks ir augsts, minētie mērījumi būtu jāveic ievērojami biežāk - saskaņā ar ārsta norādēm. Tāpat holesterīns un glikozes līmenis jānosaka, ja ir sūdzības, kas var liecināt par kardiovaskulāru saslimšanu un/vai cukura diabētu. Glikozei jābūt robežās no 3,9-5,5 mmol/l tukšā dūšā. Kopējam holesterīnam vajadzētu būt zem 5 mmol/l, augsta blīvuma holesterīnam virs 1,2 mmol/l vīriešiem, sievietēm virs 1,0 mmol/l, zema blīvuma holesterīnam jābūt zem 3mmol/l, ja ir zems vai mērens risks, zem 2,5 mmol/l, ja ir augsts risks, zem 1,8 mmol/l, ja ir ļoti augsts risks, triglicerīdiem jābūt zem 1,7 mmol/l.
Personām, kam nav riska faktoru kardiovaskulāram saslimšanām, asinsspiediens būtu jāmēra vismaz reizi 2 līdz 5 gados, tomēr vēlams to darīt vismaz reizi gadā, sākot no 3 gadu vecuma. Savukārt personām virs 40 gadiem un jaunākiem cilvēkiem, kam ir paaugstināta asinsspiediena riska faktori, tas noteikti jāmēra vismaz reizi gadā, bet cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, tā kontrole jāveic biežāk. Diagnosticējot primāru arteriālu hipertensiju, sākotnēji asinsspiediens jāmēra biežāk - tas varētu būt 2 līdz 3 reizes dienā, sākumā no rīta pirms tablešu iedzeršanas, otru reizi - vakarā, tas palīdzēs ārstam novērtēt terapijas efektivitāti. Ja asinsspiediens tiek labi kontrolēts, tad to var mērīt retāk, piemēram, 1 līdz 2 reizes nedēļā. Z. Zitmane atgādina, ka asinsspiedienam jābūt robežās no 120-140/80-90 mmHg.
Sniedzot pašvērtējumu par to, cik bieži tiek veikti sirds veselības mērījumi, jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati liecina, ka kopumā 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir mērījuši savu holesterīna līmeni, 49% to nav darījuši, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Trīs gadu griezumā šis rādītājs ir svārstījies 4% robežās - 2020. gadā savu holesterīnu līmeni bija mērījuši 48% respondentu, bet 2021. gadā - 45%.
Asinsspiedienu katru vai gandrīz katru dienu mēra 9%, pāris reizes nedēļā - 10%, pāris reizes mēnesī - 21%, pāris reizes gadā - katrs trešais jeb 33%, retāk nekā pāris reizes gadā - 18%, nekad to nav darījuši 6%, bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Gan attiecībā uz holesterīna, gan asinsspiediena mērīšanu novērojama tendence, ka, palielinoties respondentu vecumam, tas tiek darīts biežāk, bet pēc aptaujāto dzimuma šos mērījumus biežāk veic sievietes.
Lai mazinātu SAS riskus, ģimenes ārste Z. Zitmane aicina pārskatīt dzīvesveidu. Viens no būtiskākajiem SAS veicinošajiem riska faktoriem ir smēķēšana, tādēļ ieteicams to atmest vai vislabāk - neuzsākt smēķēt vispār. Tāpat būtiska loma ir uzturam - tajā jāiekļauj vairāk dārzeņu un augļu, jāsamazina tauku saturošu produktu un sāls uzņemšana, kā arī jāierobežo alkohola lietošana. Vispiemērotākā būtu Vidusjūras diēta. Ne mazāk svarīgas ir arī fiziskās aktivitātes - dienā tām jāvelta vismaz 30 minūtes. Personām ar palielinātu ķermeņa masas indeksu pastiprināta uzmanība ir jāpievērš svaram. Ja pacientam jau ir diagnosticēts cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīns (hiperlipidēmija), tad ļoti svarīga ir šo slimību kontrole - jāņem vērā ārsta sniegtās rekomendācijas un jālieto noteiktie medikamenti!
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
SADARBĪBAS PROJEKTS
