Pieaugot hronisko slimību skaitam vienam pacientam, pieaug arī uz to tērētie budžeta līdzekļi, otrdien Sirds un asinsvadu slimību darba grupas rīkotajā pasākumā norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja.
Pēc viņas paustā, kardioloģija ir viena no NVD prioritātēm, jo, skatoties uz to cilvēku vecumu, kas saņem kompensējamos medikamentus, redzams, ka populācija arvien vairāk noveco. Tas savukārt veselības nozares budžetam nozīmē to, ka pieaug arī uz vienu pacientu tērētie budžeta līdzekļi.
Rugājas vērtējumā, pacientu maksājumiem par zālēm jānosaka griesti, jo patlaban iedzīvotāji no savas kabatas daudz samaksā par tām. Tāpat nākamajā gadā pie labvēlīgas budžeta situācijas plānoti uzlabojumi pacientiem ar sirds mazspēju, nodrošinot jaunus medikamentus.
Nākamajā gadā tiek plānota arī atsevišķu trombolītisko medikamentu kompensācijas nosacījumu paplašināšana, padarot tos pieejamus plašākai sabiedrībai, kā arī plānots virzīties uz primāro profilaksi, informēja Rugāja.
Rīgas aktīvo senioru alianses projektu vadītāja Lilita Kalnāja uzsvēra, ka ir jābūt koordinētai, sistēmiskai rūpei par pacientu, nevis retu reizi nodrošināta profilakse. Pēc viņas paustā, 55% senioru slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un tikpat daudz lieto medikamentus, lai ārstētu šīs slimības. Turklāt 50% senioru paši apmaksā savus medikamentus, savukārt 30% apmaksā ģimene, bet 20% - valsts.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) atzina, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viena no izplatītākajām Latvijā, un kopumā iedzīvotāju veselīgi nodzīvotā mūža garums atspoguļo valsts veselības aprūpes pieejamību.
Viņš informēja, ka šogad VM pieņēmusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas paredz nākotnē palielināt veselības aprūpes budžetu, stiprināt primāro veselības ārstēšanu, slimnīcu tīkla izmaiņas, ārstēšanu un citas nianses. Pēc viņa paustā, tas pozitīvi ietekmēs arī sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu.
Tāpat, Dūrīša vērtējumā, ir jādomā par par pacientu līdzmaksājuma griestu noteikšanu, tādējādi panākot, ka iedzīvotājiem būs vienlīdzīgas iespējas piekļūt medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā.