Latvija vēlas panākt Covid-19 vakcīnu piegādes līgumu nosacījumu pārskatīšanu
Eiropas Komisijai (EK) ir aktīvi un principiāli jāaizstāv dalībvalstu intereses sarunās ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem, šādu pozīciju trešdien Prāgā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes ārkārtas valdes sēdē, kurā piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu veselības ministri un "BioNTech-Pfizer" un "Moderna" pārstāvji, pauda Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes ārkārtas valdes sēde tika sasaukta pēc tam, kad, cita starpā, šā gada jūnijā Latvija kopā ar vairākām ES dalībvalstīm nosūtīja EK oficiālu pieprasījumu pārskatīt ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām.
Latvija uzskata, ka EK jāvienojas ar ražotājiem par tādiem līguma grozījumiem, lai dalībvalsts var pati brīvi izvēlēties vakcīnu piegāžu grafiku vai pārcelt piegādes uz noteiktu laika periodu. Tāpat būtiski, lai EK rūpīgi sekotu līdzi vakcīnu vajadzībām reģionā un konkrētās dalībvalstīs un proaktīvi iesaistītos vakcīnu pārdalē.
EK ar vakcīnu ražotājiem noslēgtie līgumi paredz, ka ikvienai ES dalībvalstij jāiegādājas iepriekš pasūtītais vakcīnu apjoms, neskatoties uz to, ka līdz ar vakcinācijas aptveres pieaugumu un pandēmijas pakāpenisko mazināšanos, zūd vajadzība iegādāties visas vakcīnas, kurām dalībvalstis pieteicās pandēmijas uzliesmojuma laikā.
Šobrīd līgumi neparedz iespēju atteikties saņemt pasūtītās vakcīnu devas bez finansiālām sekām dalībvalstij. Atteikšanās gadījumā dalībvalstij tāpat būtu jāsamaksā par visām pasūtītajām devām. Arī vakcīnu devu pārcelšana notiek ar atsevišķiem līgumu grozījumiem un ražotāja nosacījumiem, kam dalībvalstīm ir jāpiekrīt.
Patlaban daudzās ES dalībvalstīs izveidojusies situācija, ka daļu vakcīnu nav iespējams paspēt izmantot nacionālajās vakcinācijas kampaņās līdz šo vakcīnu derīguma termiņa beigām. Latvija un arī citas valstis uzver, ka sākotnējie lēmumi par nepieciešamo vakcīnu apjomu tika pieņemti apstākļos, kad nebija iespējams paredzēt, cik ilgs būs pandēmijas kritiskākais posms.