Aptauja: pēdējā gada laikā katram trešajam iedzīvotājam samazinājies fizisko aktivitāšu apjoms

© Publicitātes foto

Vērtējot savu fizisko aktivitāšu apjomu pēdējā gada laikā, 34 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas ir samazinājies (18 % – nedaudz samazinājies, 16 % – ievērojami samazinājies), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tāpat aptaujas dati liecina, ka ar sportu un tamlīdzīgām fiziskajām aktivitātēm vismaz reizi nedēļā nodarbojas 48 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

38 % norāda, ka fizisko aktivitāšu daudzums pēdējā gada laikā nav mainījies, 26 % tas ir palielinājies (18 % - nedaudz palielinājies, 8 % - ievērojami palielinājies), bet vēl 4 % konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Attiecībā uz fizisko aktivitāšu biežumu 48 % ar sportu un tamlīdzīgām fiziskām aktivitātēm nodarbojas vismaz 1-2 reizes nedēļā (12 % - katru dienu, 15 % - 3-4 reizes nedēļā, 21 % - 1-2 reizes nedēļā), 30 % - retāk nekā reizi nedēļā, 17 % ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas, bet 5 % konkrētu viedokli paust nevarēja. Interesanti, ka, raugoties trīs gadu griezumā, iedzīvotāju īpatsvars, kas ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas vismaz reizi nedēļā, ir samazinājies - 2020. gada vasarā tie bija 57 %.

Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt ķermeni labā formā, pasargā to aptaukošanās un līdz ar to mazina arī cukura diabēta un sirds slimību riskus.

Tāpat kustības uzlabo miegu, nostiprina ķermeņa muskulatūru, stāju, kā arī attīsta koordināciju un līdzsvaru. Ne mazāk būtiski, ka fizisko aktivitāšu laikā rodas laimes hormons - endorfīns.

Eksperte atgādina, ka katru dienu vismaz 60 minūtes vajadzētu atvēlēt kustībām, piemēram, pastaigām. Papildus tam 2-3 reizes nedēļā ieteicamas vidējas intensitātes sporta nodarbības 45-60 minūšu garumā, piemēram, skriešana, peldēšana vai braukšana ar velosipēdu. Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas arī senioriem, bet viņiem ir jāsporto atkarībā no spējām - ieteicamas pastaigas, peldēšana, nūjošana, kā arī rosīšanās mājās un dārzā. Pacientiem ar hroniskām saslimšanām vēl rūpīgāk jāapdomā fiziskās aktivitātes. To apjomam jābūt tādam pašam kā veseliem pacientiem - 2-3 reizes nedēļā 45-60 minūšu garumā. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzlabot kopējo veselības stāvokli, tāpēc šiem pacientiem tās ir īpaši svarīgas. Iesakāmas mierīgas aktivitātes - pastaigas, vingrošana, peldēšana. Ja vēlas nodarboties ar citiem sporta veidiem, labāk konsultēties ar ārstu vai darboties trenera uzraudzībā.

Uzsākt fiziskās aktivitātes būtu ieteicams pakāpeniski, jo pārmērīga fiziskā slodze var organismam kaitēt. Ja fiziski netrenēts cilvēks sāk sportot, jārēķinās, ka sirds nav pieradusi, tāpēc sākumā pulss būs augstāks.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Veselība

Daudziem cilvēkiem ir pazīstama sajūta, kad pamostas tikai dažas minūtes pirms modinātāja atskanēšanas – izrādās, ka tam ir zinātnisks izskaidrojums. Tas ir stāsts par īpašu smadzeņu daļu, ko sauc par suprahiasmatisko kodolu. Tas kontrolē svarīgas ķermeņa funkcijas, piemēram, asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru un laika izjūtu.