Šobrīd, līdzīgi kā citās vasarās, kad enterovīrusi kopumā izplatās straujāk, ir vērojams arī lielāks inficēšanās gadījumu skaits ar Koksaki vīrusu, pavēstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre, infektoloģe Gunta Laizāne.
Mediķe skaidroja, ka Koksaki vīruss ir bērnu vecumam raksturīga infekcijas slimība. To, ka tas vairāk izplatīts bērnu vecumā, nosaka imūnsistēmas īpatnības, kā arī tas, ka bērni parasti ciešāk kontaktējas, tāpēc viegli nodod slimības izraisītājus viens otram.
Vīruss ir viens no enterovīrusiem, šai vīrusu grupai ir dažādas apakšgrupas, enterovīrusu dabiskā dzīves vieta ir cilvēka zarnu trakts.
Laizāne norādīja, ka Koksaki vīruss izplatās ne tikai tiešā ceļā no cilvēka uz cilvēku runājot, klepojot un šķaudot, bet arī lietojot vai aiztiekot inficēta cilvēka sadzīves priekšmetus un pēc tam liekot pie deguna vai mutes nenomazgātas rokas. Tāpat Koksaki vīruss izplatās ar piesārņotu dzeramo ūdeni un pārtikas produktiem, ar to var inficēties peldoties vai plunčājoties piesārņotā ūdenī.
Tipiskas Koksaki vīrusa pazīmes ir izsitumi uz ādas, kas nereti pēc laika pārvēršas mazos ūdeņainos pūslīšos. Laizāne skaidroja, ka lielākoties šie izsitumi parādās ir uz plaukstām un pēdām, bet tie var būt arī citās ķermeņa vietās. Tāpat Koksaki vīrusa izpausmes var būt arī uz gļotādām, visbiežāk - mutē.
Koksaki vīrusa infekcija reizēm tiek sajaukta ar vējbakām, jo abām šīm infekcijas slimībām ir līdzīgas izpausmes. Tipiski vējbaku izsitumi atrodami galvas matainā daļā, uz sejas, pa visu ķermeni, uz rokām un kājām, taču tie var parādīties mutē, arī - acs ābola gļotādā, tūplī, makstī un ausīs. Lai atšķirtu abas infekcijas slimības, svarīgi, lai ģimenes ārsts novēro bērnu.
Laizāne atzina, ka retos gadījumos ar Koksaki vīrusu var inficēties pieaudzis cilvēks, un tādos gadījumos tipiskākie simptomi ir sāpes kaklā, stomatīts.
Kopumā slimība rit vidēji smagi, tādēļ vecākiem ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un bērnam jāārstējas mājās. Vīrusa izraisītas slimības sākumā bērnam var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes kaklā, iesnas.
Laizāne norādīja, ka ir svarīgi palīdzēt bērnam justies labāk, mazinot slimības simptomus ar simptomātiskiem medikamentiem. Attiecīgi, ja temperatūra ir ļoti augsta, bērnam var iedot temperatūru mazinošu līdzekli, bet, ja bērns nokasa pūslīšus, brūcītēs var iekļūt dažādu citu infekciju slimību izraisītāji un tad atlabšanas periods var ieilgt.
Kamēr bērnam ir slimības simptomi, viņu jāizolē, jo bērns var būt infekciozs nedēļu līdz trim nedēļām. Savukārt, ja ģimenes ārsta ieteiktā simptomātiskā terapija nepalīdz, un, pareizi lietojot temperatūru mazinošus līdzekļus atbilstošā devā, temperatūra tomēr nepazeminās, Laizāne aicina meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tāpat palīdzība jāmeklē, ja bērns nedzer līdzekļus sāpīguma mutē dēļ, viņam sākas atūdeņošanās, krampji.