Vai bažas par Polijas piena kaitīgumu ir pamatotas?

"Psiholoģiski ir ļoti sarežģīti, teiksim, nopirkt Latvijas pienu, ja mēs redzam, ka Polijas piens ir krietni lētāks. Bet, kā atkal runā pārtikas tehnologi, tad piens, kas ir paredzēts ilgstošai glabāšanai, vai piens, kas nāk no Polijas puses, nav īpaši arī veselīgs, teiksim tā. Garšas īpašības ir citas. Arī piena sastāvs nav tāds, ko mūsu organismam vajadzētu patērēt," teica Trons.

Vai tiešām Polijas piens ir neveselīgs? Latvijā nopērkams Polijā ražots tā sauktais ultra augstās temperatūras jeb UHT piens. To karsē daudz augstākā temperatūrā nekā pasterizētu pienu - vismaz +135, nevis +72 grādos. Tas ļauj nogalināt baktērijas, kas izdzīvo parastajā pasterizācijā, un piens saglabājas svaigs līdz pat sešiem mēnešiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas profesore Inga Ciproviča skaidro, ka

šāda piena uzturvērtība daudz neatšķiras no pasterizētā piena, kas veikalos atrodams ledusskapjos un saglabājas svaigs dažas dienas.

"Tā kā UHT piena apstrādē, protams, temperatūra ir ievērojami lielāka, tad ir jautājums, kas notiek ar uzturvielām? Uzturvielu izmaiņas šajā temperatūrā ir ļoti minimālas, jo piena pārstrādē šis apstrādes veids un šī temperatūra tiek sasniegta ļoti ātri, un tādējādi praktiski tās izmaiņas, kas ir saistītas ar pienu, var tikt pielīdzinātas pasterizācijas izraisītām piena sastāva izmaiņām," skaidro Ciproviča.

Viņas teikto pamato arī recenzēti akadēmiski pētījumi. Ultra augstas temperatūras pienā ir nedaudz mazāk B6, B9 un C vitamīnu nekā pasterizētāa pienā. Tomēr jāņem vērā, ka pienā dabiski šo vitamīnu nav daudz un piens nav galvenais šo uzturvielu avots. Savukārt citi B grupas vitamīni, vitamīni A un E, minerālvielas, holesterīns, ka arī kopējais olbaltumvielu daudzums abu veidu pienā ir aptuveni vienāds

Jautājām Mārtiņam Tronam, no kurienes viņam informācija par Polijas piena it kā slikto sastāvu.

"Esmu pārtikas tehnologs, bet es vados varbūt no to speciālistu viedokļa, kāds ir Latvijā (..) tātad nu pētnieki, kas ir ņēmuši un skatījušies šo pienu un tā kvalitāte attiecīgi - daudziem rodas bažas par šī piena ietekmi uz organismu," saka Trons.

Lūdzām precīzus avotus. Trons atsūtīja dažādu organizāciju blogu ierakstus - lielākoties bez atsaucēm uz pētījumiem. Tomēr avotos parādās pāris vērā ņemami argumenti.

Pirmkārt, tajos lēsts, ka organisms no lielā karstumā apstrādāta piena iegūst mazāk kalcija. Tā nav taisnība. Vairāki pētījumi parāda, ka absorbētā kalcija daudzums abu veidu pienā neatšķiras.

Nav arī tiesa, ka piena apstrāde ultra augstā temperatūrā padara piena olbaltumvielas grūtāk sagremojamas. Savukārt

ir taisnība, ka šādā pienā ir mazāk tādu olbaltumvielu, kas ne tikai nodrošina uzturvielas, bet veic arī citas funkcijas, piemēram, palīdz samazināt asinsspiedienu vai stimulēt imunitāti.

Taču atšķirība ir ļoti neliena - šādu olbaltumvielu tajā ir par 2-10% mazāk nekā pasterizētajā pienā.

Tātad pienā ar ilgu glabāšanas termiņu ir mazliet mazāk dažu uzturvielu. Taču "Zemnieku saeimas" pārstāvim nav taisnība, ka tas ir neveselīgs.

Jāpiebilst, ka Latvijas teritorijā savus pārtikas produktus var izplatīt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti uzņēmumi, kuriem jāatbilst Eiropas Savienības prasībām. Tādēļ nav pamata domāt, ka Polija uz Latviju sūta nekvalitatīvu pienu.