6. jūnijā notika diskusija “Mana virtuve: klimatam draudzīga vai nē?”, kurā tika runāts par pārtikas nozares ietekmi uz klimatu mājsaimniecību un ēdināšanas vietu līmenī. Tika diskutēts par cilvēku ikdienas izvēlēm, patērējot pārtiku, un kā tās sasaucas ar ilgtermiņa sekām klimatam un ilgtspējai.
Pārtikas nozare atstāj būtisku ietekmi uz klimatu un veido vismaz 26 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc jau tagad ir jārod inovatīvi risinājumi, kas var palīdzēt apturēt klimata pārmaiņas. Diskusija norisinājās Āgenskalna tirgū, Jauniešu stacijas telpā. Tieši Āgenskalna tirgū jau šī gada rudenī ir plānots atvērt arī koplietošanas virtuvi, kuras mērķis būs izglītot sabiedrību par ilgtspējīgiem pārtikas produktiem.
Latvijas gadījumā lauksaimniecība, kas tiek piekopta uz organiskajām augsnēm, ir diezgan būtisks siltumnīcas efektu gāzu emisiju faktors. Katra iedzīvotāja pienākums ir domāt un rūpēties par savu zemi, tāpēc ir ļoti svarīgi un pašsaprotami piedomāt pie savām izvēlēm arī ilgtermiņā. Šobrīd pasaulē ēdiens tiek saražots 10 miljardiem cilvēku, bet būtiska daļa no šī daudzuma tiek patērēta lopkopībā. Biedrības “Dzīvnieku Brīvība” izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" koordinatore Lilita Kenta norāda, ka, lai ierobežotu pārtikas ietekmi uz vidi, ir jāsamazina dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš. Piemēram, ja liellopa gaļas burgera vietā izvēlas vegānisko burgeru, tiek ietaupīti pat līdz 2000 litru ūdens.
Ceptuves “Čau” līdzīpašnieks un pavārs Kristaps Reimanis: “Gandrīz 85 % pārtikas produktu, kas tiek izmantoti ceptuves darbā, ir iegūti no vietējiem lauksaimniecības ražotājiem.” K. Reimanis uzsvēra, ka visiem restorāniem būtu jāpiedomā pie produktu izcelsmes, pārstrādes un arī iepakojuma ilgtspējas aspekta.
Latvijas Universitātes profesors Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš:
Pārtikas iepakojums ir ļoti rūpīgi jāšķiro, jo Latvijā pašlaik tiek pārstrādāti tikai 23 % atkritumu no visa kopējā skaita. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka līdz 2025. gadam vismaz 50 % plastmasas iepakojuma ir jābūt pārstrādājamam.
Diskusiju vadīja Eiropas Klimata pakta vēstniece un aģentūras “VA Purpose” ilgtspējas vadītāja Kristīne Doroško. No skatītāju puses vislielākā interese tika izrādīta par dzērienu, it īpaši alus, ražošanas nozares ietekmi uz klimatu, kā arī pārtikas iepakojuma izvēles dažādību, nepieciešamību un ilgtspēju. Izrādīta interese arī par ģenētiski modificētas pārtikas iespējām nākotnē un medījuma gaļas alternatīvām.
Šī ir trešā diskusija, kas tiek organizēta Eiropas Klimata pakta ietvaros. Eiropas Klimata pakts ir ES mēroga iniciatīva, kas aicina cilvēkus, kopienas un organizācijas piedalīties dažādos ar klimatu saistītos pasākumos un veidot zaļāku Eiropu. Klimata pakta vēstnieku brīvprātīgajā kustībā darbojas dažādu nozaru pārstāvji, kuri gan savā profesionālajā darbībā, gan ārpus tās iedrošina, informē un veicina klimatam draudzīgas, ilgtspējīgas aktivitātes. Kustībai var pievienoties, sazinoties ar Klimata pakta koordinatoriem Latvijā SIA “Vides Eksperti”.
Diskusiju var noskatīties Eiropas Savienības mājas Facebook lapā: šeit
