Pētījuma īstenošanas laikā no Latvijas uz laboratoriju Francijā aizceļoja 400 urīna paraugi. Urīnā tika meklētas gan vielas, kas saistītas ar pesticīdiem, gan to atliekvielas.
No katra pētījuma dalībnieka pa diviem paraugiem. Pētīti tika tikai lauku un ciematu iedzīvotāji. Viens ņemts tā sauktajā miera periodā, kad laukus nemiglo un otrs paraugs ņemts laikā, kad lauki tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem.
"Pirmais secinājums, ka Latvija no visām šīm piecām dalībvalstīm ir cilvēku, teiksim, organisma tīrības ziņā, mēs esam tīrākie," stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone.
Pētījuma īstenošanas laikā katram iedzīvotājam bija rūpīgi jāuzskaita pilnīgi viss, kas ēsts un dzerts pēdējo trīs dienu laikā.
"Tas, ko mēs arīdzan šī pētījuma ietvaros pavisam noteikti varam pateikt, ka Latvija uz visu šo piecu valstu fona, mēs daudz vairāk patērējam savu iekšējo uzturu, respektīvi pašaudzēto. Vienīgais, ko mēs nezinām, mēs nezinām, tas ir pilsētniekiem, jo mūsu fokuss bija laukos dzīvojošie cilvēki," atzina RSU pētniece.
Spāņiem, nīderlandiešiem un arī ungāriem un čehiem ķīmisko vielu kokteiļi urīnā bija krietni daudzveidīgāki.
Zināms, ka ne visi atrastie pesticīdi saistāmi ar lauksaimniecību. Šie vēl ir tikai paši pirmie secinājumi no pētījuma. Vēlāk to būs vairāk. Taču par vielām, kas attiecas uz lauksaimniecību, iegūtos rezultātus apstiprina arī dati no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) - Latvijā lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto mazāk.
"Ja Eiropā tas vidēji ir 2,13 kilogramu uz hektāru, tad mums tas ir nepilns kilograms 0,97 kilogrami uz hektāru," atzina VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Šo līdzekļu izmantošanas apjomiem ir tendence pieaugt arī Latvijā. "Un šie apjomi iet uz augšu un arī iet uz augšu, uz tā rēķina, ko mēs apgūstam. Iekopjam vairāk šīs aizaugušās zemes, tiek pārvērstas jau aramzemē."
Tomēr visu pētījuma dalībvalstu urīns uzrādīja arī tādu vielu klātbūtni, kas ES ir aizliegtas. Piemēram, hlorprofāma klātbūtni.
Tas kavē augšanu, neļaujot veikalu plauktos asnot kartupeļiem un dīgt sīpoliem. Viela tiek uzskatīta par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu. Latvijā hlorprofāms urīnā atklāts 30% pētījuma dalībnieku, Spānijā gandrīz visiem.
"Protams, vēlams, lai tādas kaitīgas vielas neparādās mūsu organismā," atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktora vietniece Tatjana Garanča.
PVD norādīja - būtiski saprast šīs vielas koncentrāciju organismā, kā arī to, cik sen tā nonākusi, lai izdarītu precīzākus secinājumus par tās tālāku ietekmi uz katra cilvēka veselību un riskiem izraisīt onkoloģisku saslimšanu. Konkrētajā pētījumā vielu koncentrācija netika apkopota.
Tomēr RSU pētnieki kaitīgās vielas avotu vēl meklēs. Pastāv aizdomas, ka eiropiešu organismā tas nonācis no produktiem, kas ievesti no trešajām valstīm.
"Acīmredzot nepieciešams skatīties ne tikai varbūt augļu dārziņu virzienā, bet kaut kur vēl. Protams, mēs nevaram izslēgt arī nelikumīgu lietošanu," piebilda PVD pārstāve.
RSU pētnieki aicina pastiprināt kontroli produktiem, ko ieved no trešajām valstīm, kā arī vairāk patērēt vietējos produktus.