Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā pasliktinājis sabiedrības kopējo psihiskās veselības stāvokli

Valstiskā līmenī būtu jādomā par psihiatrijas pacientu reģistra veidošanu, pielietojumu un kontroles nepieciešamību, pauž Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) valdes priekšsēdētāja, psihiatre-psihoterapeite Sandra Pūce.

Viņa norādīja, ka ilgstošie Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un Ukrainas karadarbība ir pasliktinājusi kopējo psihiskās veselības stāvokli sabiedrībā - psihiskās saslimšanas ir saasinājušās un ielaistas, jo ierobežojumu un baiļu dēļ, tai skaitā no nonākšanas "pacientu reģistrā", savlaicīgi nav meklēta palīdzība. Nav arī izstrādāta pacienta ceļa karte, kas uzskatāmi parādītu, kā cilvēkam, veidojoties psihiskās veselības sarežģījumiem, nonākt līdz ārstniecības pakalpojumam.

Patlaban Latvijā garīgās veselības veidošanai nav pieejama liela atbilstoša speciālistu kapacitāte, kas šādu sistēmu izveidotu, nodrošinot labāku pakalpojumu pieejamību, saliktu visus psihiskās veselības jomas pakalpojumus vienuviet, lai cilvēkiem ir vieglāk saprast, kur iet un kur meklēt palīdzību, skaidroja RPNC vadītāja.

"Ir valstiski jāizvērtē un jāprecizē psihiatrisko pacientu reģistra nepieciešamība un izmantošana. Kad runa ir par ieroču izsniegšanu, darbu iekšlietu struktūrās, ar valsts noslēpumu un citās reglamentētās un ierobežotās profesijās, cilvēka psihiskās veselības stāvoklim ir būtiska nozīme," sacīja Pūce.

Vienlaikus viņa atzina, ka patlaban psihiatrijas jomā nav pietiekams ārstniecības personu skaits, bet būtu nepieciešams paplašināt multidisciplināro komandu iesaisti ārstniecībā, izmantojot mākslas terapeitus, ergoterapeitus un citus speciālistus, lai risinātu tādas veselības problēmas kā neirotiskie traucējumi, depresijas, duālās diagnozes, ēšanas traucējumi.

Arī reģionos psihiatrijas speciālistu esot maz. Nereti vienam speciālistam ir trīs sertifikāti, taču viņš nevar strādāt pa trim, norādīja Pūce. Viņasprāt, psihiatrijas jomā ir nepieciešama sadarbība ar ģimenes ārstiem, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, kā arī pārējām psihiskās veselības ārstniecības iestādēm Jelgavā, Strenčos, Daugavpilī. Jādomā par pacientu - kur var saņemt pakalpojumu savlaicīgāk, labā kvalitātē un tuvāk - savā reģionā, uzsvēra speciāliste.

"Ir nepieciešama uz cilvēku vērsta psihiskās veselības palīdzība, vienlaikus mazinot stigmatizāciju. Mans sapnis ir attīstīt pacientu darba terapiju ārstniecības iestādē un viņu nodarbinātības iespējas ārpus tās. Bieži vien pacientiem ir noteikta invaliditāte, taču viņi varētu kādu stundiņu pastrādāt. Šādai nodarbinātībai ir nepieciešams valsts garantēts darba vietu nodrošinājums, un tas attiecīgi rada ritmu, režīmu, dienas kārtību, vajadzību, pienākumu, ceļ cilvēka pašapziņu un pašvērtību, ka esi darbspējīgs un noderīgs," sacīja Pūce.

Patlaban esot izveidojusies gara cilvēku rinda, kuriem nepieciešama palīdzība, tādēļ Pūces vērtējumā jāattīsta RPNC struktūrvienība Tvaika ielā 2, kas piedāvātu līdzvērtīgu pakalpojumu apjomu kā RPNC ambulatorie centri "Pārdaugava" un "Veldre", kuru kapacitāte nav pietiekama, lai varētu visiem rindā gaidītājiem, sniegt ambulatoro palīdzību. Viņasprāt, ir jāizveido vēl viens psihiatriskās palīdzības centrs, kur būtu pieejami valsts apmaksāti tiešās pieejamības pakalpojumi.

Pūce informēja, ka rudenī RPNC struktūrvienībā Tvaika ielā 2 tiks sākta jaunā ambulatorā centra būvniecība, kurā pacientiem būs pieejams dienas stacionārs un ambulatorā palīdzība ar profesionālu multidisciplinārās komandas iesaisti.