Aptauja: katram trešajam iedzīvotājam ir grūtības saglabāt veselīgu līdzsvaru starp darbu un atpūtu

 
©Freepik

Kopumā 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neizdodas saglabāt veselīgu līdzsvaru starp darbu un atpūtu (6% – pilnīgi nē, 26% – drīzāk nē), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tāpat aptaujā atklāts, ka līdzsvaru starp darbu un atpūtu izdodas saglabāt 62% respondentu (16% – jā, 46% – drīzāk jā), bet vēl 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Par to, kādas sekas ir ilgstošai pārslodzei darbā un kā atjaunot veselīgu līdzsvaru starp darbu un atpūtu, stāsta RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, Dr. Psych. Jeļena Harlamova.

Netērēsim savu enerģiju avansā!

Veselīgu līdzsvaru starp darbu un atpūtu varētu raksturot mūsu apmierinātība ar darba un atpūtas kvalitāti, kad mūsu enerģijas resursi ir pietiekami, lai produktīvi darbotos un atliktu laiks arī lietām, kas mums ir svarīgas, piemēram, ģimenei un draugiem, vaļaspriekiem, sportam un rūpēm par sevi kopumā. Dr. Psych. J. Harlamova skaidro: veselīgs līdzsvars nozīmē, ka savu enerģiju savlaicīgi papildinām, nenonākot līdz atzīmei “0” un netērējot to avansā.

Visbiežāk tieši nogurums ir viens no pirmajiem signāliem, ka ir jāatpūšas (nogurums var liecināt arī par veselības problēmām). Ja atpūta nepalīdz, vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu. Ja izjūk darba un atpūtas līdzsvars, arī darbā pieaug kļūdu skaits un cilvēks kļūst aizmāršīgs, iespējamas koncentrēšanas grūtības. Lai sevi uzmundrinātu vai arī atpūstos, biežāka kļūst alkohola, enerģētisku dzērienu vai kafijas lietošana. Tāpat pārmērīga darba apjoma un laika trūkuma dēļ var parādīties attiecību problēmas, kā arī palielināties veselības riski un attīstīties hroniskas saslimšanas.

Neatstāsim atpūtu novārtā!

Dr. Psych. J. Harlamova darba un atpūtas līdzsvaru salīdzina ar ceļojumu, pirms kura automašīnā ieliets maz degvielas. Vai būs iespējams sasniegt ceļojuma galamērķus? Vai brauciens būs patīkams? Kā jutīsities, kad šosejas vidū benzīns beigsies? Speciāliste norāda, ka nereti atpūta tiek atstāta novārtā. Protams, kādu laiku ir iespējams strādāt produktīvi arī tad, ja līdzsvars starp darbu un atpūtu ir izjaukts, tomēr tas prasīs aizvien vairāk piepūles, laika un iekšējo resursu, kā rezultātā pasliktināsies arī emocionālais fons - kļūsim nomākti, īgni, trauksmaini un vieglāk aizkaitināmi. Tas var negatīvi ietekmēt attiecības ar citiem - ģimeni, draugiem, kolēģiem.

Jāmācās pateikt “nē” un jānosprauž robežas

Klīniskā psiholoģe norāda, ka nereti mēs sastopamies ar uzskatiem, ka “atpūta ir jānopelna” vai “atpūsties drīkst tikai pēc smaga darba”. Dzīvojot ar šādu pārliecību, ir lielāki riski izjaukt veselīgu darba un atpūtas līdzsvaru. Arī cilvēki, kuri dzīvo ar apziņu, ka viņiem nepārtraukti ir jākļūst produktīvākiem un labākiem, biežāk zaudē līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir grūtības nospraust savas robežas, pateikt “nē” un par prioritāti izvirzīt savu veselību un labsajūtu. Biežāk nesakārtots darba un atpūtas ritms ir arī gados jaunākiem cilvēkiem, jo viņi ir savas karjeras sākumā, vēlas ātri sakārtot dzīvi un vairāk nopelnīt, tomēr arī viņi bez regulāras atpūtas iztikt nevar. Arī aptaujas rezultāti apstiprina, ka gados jauni cilvēki biežāk norāda, ka viņiem ir grūtības saglabāt veselīgu līdzsvaru starp darbu un atpūtu, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem šādu atbildi sniedza 52% respondentu (13% - pilnīgi nē, 39% - drīzāk nē).

Ko varam darīt paši?

Vispirms jāsaprot, ka kvalitatīva un regulāra atpūta un rūpes par sevi nav greznība, izlaidība vai slinkums, bet gan pašsaprotama dzīves sastāvdaļa. Speciāliste aicina uzzīmēt apli un sadalīt to sektoros, līdzīgi kā “pīrāga” diagrammā, katru sektoru apzīmējot ar to, kas dzīvē ir svarīgs. Sektora lielumu ieteicams veidot atbilstoši tam, cik daudz laika tas aizņem. Tas ļaus vizualizēt svarīgākos dzīves aspektus un izvērtēt, vai kāds no sektoriem nav nesamērīgi liels vai mazs, kā arī palīdzēs saprast, ko var darīt lietas labā. Nereti cilvēki ļoti rūpīgi plāno savu darba dienu un visus veicamos pienākumus, tomēr vismaz tikpat svarīgi būtu ieplānot atpūtu un ievērot savas robežas.

Runājot sporta terminoloģijā, Dr. Psych. J. Harlamova atgādina, ka darbs nav sprints, bet gan maratons, kurā atpūta ir priekšnosacījums, lai mēs būtu produktīvi, dzīvespriecīgi, radoši un jaunām idejām pilni. Neatlieciet savu dzīvi uz vēlāku laiku!

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.