Lai izvairītos no ērcēm, ar pareizi ģērbšanos jānodrošina, ka tās nevar pakļūt zem apģērba, īpaši jāuzmana bikšu un jaku piedurkņu gali, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane
Bormane atgādināja, ka ērces var sastapt, ne tikai ejot mežos un krūmājos, bet arī pļavās: "Tāpēc svarīgi visiem, arī pret ērču encefalītu vakcinētiem cilvēkiem, ievērot pareizus ģērbšanās principus. Ērces parasti pieķeras pie kājām potīšu, ceļgalu rajonā, atkarībā no gaisa temperatūras.”
“Vēlams neiet pa pļavām un mežiem kleitās, bikšu galus nostiept, lai ērces nevarētu pakļūt zem apģērba. Protams, sezonas laikā, kad ir ogošana, sēņošana, jādomā arī par piedurkņu galiem. Tas ir pats vienkāršākais,” viņa norādīja.
Epidemioloģe piebilda, ka, mežā ejot, būtu labi, ja mugurā būtu slīdīgas, gaišas drēbes, uz kurām ērces vieglāk pamanīt. Ideālā gadījumā arī zābaki.
“Svarīgi ne tikai, atnākot mājās pārbaudīties, bet jau pa ceļam skatīties, vai ērce nav pieķērusies, un notraukt," skaidroja Bormane.
Tāpat viņa atgādināja, ka arī ar zariem, ar puķēm var ienest ērces mājas, tāpat ērces var ienest mājdzīvnieki.
"Ja ērce piesūkusies un iespējams tikt kādā medicīnas iestādē, tad, protams, profesionālis to noņems labāk. Ja tas nav iespējams, tad dezinficē ērces piesūkšanās vietu ar alkoholu vai spirtu, tad ar speciālu pinceti, ko var iegādāties aptiekā, vai diega palīdzību ērci izvelk tā, lai nesaspiestu viņas ķermeni un ērces šķidrums neiekļūtu brūcē," stāstīja Bormane.
Piesūkušos ērci nedrīkst noziest ar eļļu, tā jāizņem saudzīgi ar visu galvu, nesaspiežot ķermeni, uzsvēra Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane.
Piesūkušos ērci nav tik vienkārši dabūt ārā
Salmane stāstīja, ka ir mīti, ka ērci vajag noziest ar eļļu vai pat piededzināt, bet patiesībā to nedrīkst darīt, jo ērcei uzreiz rodas pretreakcija, un viņa savu zarnu trakta saturu kopā ar baktērijām var atvemt mūsu asinsrites sistēmā.
“Vai vienmēr pie rokas ir speciālā pincete, es nezinu, bet ir ieteikums mēģināt aplikt diega cilpiņu, cik iespējams tuvu pie ādas, lai varētu apņemt snuķīti, nevis pašu ērci, jo ir svarīgi izraut arī galvu ārā. Tad lēnām, uzmanīgi mēģināt tā kā izskrūvēt, izgriezt ārā,” ieteica Salmane.
Bioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis stāstīja, ka, lai gan ērces sastopamas it kā visur, tās tomēr ir atkarīgas no dzīvnieku klātbūtnes noteiktā vietā. Dzīvnieki savukārt ir atkarīgi no biotopa.
Ja gribam izvairīties no ērcēm, jābūt tādiem kā ekologiem un jānovērtē biotops. Jānovērtē, ja tas ir aizaudzis, tas nozīmē, ka tur ir sīkie zīdītāji, piemēram, strupastes. Jāskatās arī, kā pārvietojas lielie dzīvnieki, jo tie pārvietojas pa meža celiņiem, lauka malām, un viņi izplata ērces,
skaidroja Spuņģis.
Attiecīgi ērces ir tur, kur uzturas dzīvnieki, bet lielie dzīvnieki biežāk uzturas tur, kur viņiem ir barība, kur ir zāle, krūmi.
“Ja taciņa ir priežu mežā, kurā ir sauss un maz lakstaugu, tur ir daudz drošāk nekā mežā, kas aizaudzis ar zāli, kur dzīvniekiem ir lielākas iespējas baroties,” norādīja Spuņģis.
