VM nosauc veselības aprūpes jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi
Pēdējos gados sabiedrības veselības uzlabošanā Latvijā ir sasniegts progress, tomēr ir vēl vieta izaugsmei, secināts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanu, ar kuru šodien iepazīstināja valdību
Informatīvajā ziņojumā secināts, ka veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītājs vīriešiem ir nedaudz pieaudzis, sievietēm - nedaudz samazinājies. Savukārt jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir pieaudzis, aizvien vairāk pietuvojoties nospraustajam mērķim - vidējam ES rādītājam.
Latvijā ir samazinājusies priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem, pašnāvībām un ārējiem nāves cēloņiem, taču Latvijā joprojām aktuāla problēma ir neinfekciju slimību galveno riska faktoru izplatība - nepietiekama fiziskā aktivitāte, liekā svara un aptaukošanās izplatība, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu izplatība.
Tāpat pārskata periodā ir ievērojami samazinājies nāves gadījumu skaits no AIDS, bet zīdaiņu mirstībai pārskata periodā ir bijusi mainīga tendence, tomēr kopumā rādītājs ir samazinājies.
Vērtējot imunizācijas rādītājus, daļa prognožu vakcīnatkarīgām slimībām ir sasniegtas, daļa - nav, piemēram, pieaugušo vakcinācijas līmenis pret difteriju un stinguma krampjiem. Ir pieaudzis vakcinācijas līmenis pret tuberkulozi zīdaiņiem, cilvēka papilomas vīrusu, gripu gan bērniem, gan senioriem.
Informatīvajā ziņojumā VM norādījusi, ka nepieciešams turpināt primārās veselības aprūpes stiprināšanu, lai uzlabotu ģimenes ārstu kapacitāti un nodrošinātu pacientu pieejamību primārai veselības aprūpei, tai skaitā uzlabojot pieejamību profilakses pakalpojumiem primārajā veselības aprūpes līmenī.
Vienlaikus VM konstatējusi, ka ir nepietiekami sakārtota nederīgo zāļu savākšanas un utilizēšanas kārtība.
Ministrija uzsvēra, ka jāturpina un jāattīsta veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas un prasmes par savas veselības saglabāšanu un uzlabošanu un mazinātu infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrību.
Tāpat ir jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamība un jāveicina uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšana, jāpalielina nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, kā arī jānodrošina veselības aprūpes ilgtspēja un noturībspēja, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu.
