Pavasaris tradicionāli ir tīrības laiks, tādēļ tas ir īstais brīdis, lai caurskatītu un sakārtotu arī mājas aptieciņas saturu. Kādiem medikamentiem tajā jāatrodas, lai saslimšana nepārsteigtu nesagatavotus? Vai mājas aptieciņā šobrīd jātur arī joda medikamenti?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un "BENU Aptiekas" farmaceite Baiba Prindule.
Veselības likstas visbiežāk piemeklē tad, kad cilvēks to gaida vismazāk, tādēļ mājas aptieciņa īpaši palīdz gadījumos, kad tūlītējs aptiekas apmeklējums nav iespējams, piemēram, nakts stundās vai brīvdienās. Ģimenes ārste Z. Zitmane atgādina, kas būtu jāiekļauj mājas aptieciņā.
Mājas aptieciņā ieteicams turēt arī kādu nomierinošu līdzekli - BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule skaidro, ka tas var būt augu izcelsmes sīrups, kapsulas vai tabletes, bet bērniem - vecumam atbilstošs sīrups. Lai arī šie līdzekļi ir pieejami bez receptes, pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Speciāliste piebilst, ka mājās var turēt arī kādu nomierinošu tēju - tā var būt baldriāna tēja vai arī jau gatavi augu maisījumi, kas pieejami gan paciņās, gan beramā veidā.
Kā ar joda medikamentiem?
Z. Zitmane uzsver, ka jods ir cilvēka organismā būtisks mikroelements, kas nepieciešams nervu sistēmas darbībai, vairogdziedzera hormonu veidošanai un ādas veselībai, tomēr aizrauties ar jodu saturošiem uztura bagātinātājiem noteikti nebūtu ieteicams, jo ikdienā jodu pietiekamā daudzumā lielākā daļa cilvēku uzņem ar uzturu. Galvenie joda avoti ir zivis, piena produkti un jodētais sāls. Zivis (vislabāk baltās zivis - menca, pikša, zandarts) vajadzētu ēst vismaz divreiz nedēļā, bet piena produkti jālieto katru dienu. Labs joda avots ir arī jodētais sāls, tomēr jāatceras, ka ar sāls lietošanu nedrīkst pārspīlēt - ne vairāk par 5 g (tējkarote) dienā, skaidro Z. Zitmane.
Lietojot joda preparātus, “labais” jods piepilda vairogdziedzeri un liedz tajā uzkrāties radioaktīvajam jodam. Tomēr joda lietošana nepasargās no citiem radionuklīdiem un neaizkavēs radioaktīvā joda iekļūšanu pārējā organismā, kā arī nepamatota joda preparātu lietošana organismam var nodarīt daudz vairāk kaitējuma nekā labuma, piebilst eksperte. Ja joda profilakse tiešām būtu nepieciešama (attiecas uz vietām tuvu AES, Latvija nav šo valstu vidū), jodu saturošie uztura bagātinātāji nebūtu noderīgi, jo tajos ir pārāk mazs joda daudzums. Šādos gadījumos būtu jālieto augstākas koncentrācijas joda tabletes. Z. Zitmane uzsver, ka pārmērīga joda uzņemšana var izraisīt galvassāpes, caureju, plaušu tūsku, rīkles pietūkumu un iekaisumu. Īpaši jāuzmanās cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, jo joda lietošana var pastiprināt vairogdziedzera problēmas. Jebkurā gadījumā - joda medikamentu lietošana ir rūpīgi jāpārrunā ar ārstu un mājas aptieciņas saturā to iekļaušana nav nepieciešama.
Aptieciņu vislabāk glabāt tumšā vietā, kur netiek klāt saules stari. Nedrīkst būt lielas temperatūras svārstības, tai jābūt ap 10-20 grādiem. Atbilstoši instrukcijām uz iepakojuma atsevišķi medikamenti var būt jātur ledusskapī. Tāpat jāpārliecinās, ka mājas aptieciņa tiek turēta vietā, pie kuras nevar piekļūt bērni. Speciālistes uzsver, ka periodiski ir jāpārskata aptieciņas medikamentu derīguma termiņš un jāpārbauda, vai tie neglabājas atvērtā veidā bez iepakojuma un nav bojāti.