Labklājības ministrs neizlēdz iespēju rudenī atkal atgriezties pie obligātās vakcinācijas visās iestādēs

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Pēc 1. aprīļa darbu var atsākt arī tie iedzīvotāji, kuri līdz šim nav vakcinēti. Joprojām gan prasība par sertifikātu paliks spēkā, piemēram, izglītības darbiniekiem. Pedagogu arodbiedrībai ir bažas, ka lēmumi par sertifikātu nepieciešamību darbā, valdībā pieņemti politisku, ne epidemioloģisku apsvērumu dēļ, vēsta TV3 Ziņas.

Valdība pagājušajā nedēļā lēma no 1. aprīļa atcelt vairumu Covid-19 drošības pasākumu, tostarp arī vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību darbā. Izņēmums gan ir dažas nozares - veselības, ieslodzījumu vietu un izglītībā nodarbinātie, ja darbā ir ciešs kontakts ar citiem, sertifikāts joprojām būs nepieciešms darbam klātienē.

Tikmēr līdz ar aprīli obligāta prasība par sertifikātu tiks atcelta, piemēram, sociālajos aprūpes centros strādājošajiem. Tas, neskatoties uz to, ka tieši pansionāti ir vieta, kur uzturas cilvēki, kuriem Covid-19 saslimstība var būt izteikti smaga. Labklājības ministrs gan saka - prasība pēc sertifikāta paliks, taču tā drīzāk būs brīvprātīga un lēmums esot izsvērts.

Mēs esam ļoti rūpīgi izvērtējuši visus riskus. Un, kā jau teicu, mēs neatceļam pilnībā. Tajās iestādēs, kur varbūt ir lielāki riski, tur iestāžu vadītāji var lemt, kur tomēr vajadzēs šos obligātos vakcinācijas sertifikātus,”

uzsver labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Vienlaikus Eglītis pauž, ja sertifikātu atcelšana izrādīsies kļūdaina, pie obligātas sertifikāta prasības pansionātos, valdība varētu atgriezties vēlāk.

“Mēs arī esam gatavi, ja redzēsim, ka apstākļi mainās, īpaši jau uz rudeni, ja mums ir pārliecība, ka jāatgriežas pie obligāta vakcinācijas pienākuma visās iestādēs, mēs to izvērtēsim,” skaidroja ministrs.

Tikmēr skolotājiem vismaz līdz šā mācību gada beigām sertifikāti paliks obligāti visiem, aizvadītajā nedēļā lēma valdība. Un par to neizpratnē ir pedagogu arodbiedrība. Tās vadītāja Inga Vanaga norāda, nozare jau ilgstoši lūdz skaidrot, uz kādiem argumentiem balstīti lēmumi, lai tieši izglītībā šo prasību neatceltu.
Un tā kā skaidrojumi līdz šim nav saņemti, Vanaga pauž bažas - lēmums par sertifiklātu nepieciešamību skolās drīzāk esot politiskos, ne epidemioloģiskos apsvērumos balstīts.

“Argumenti, ko mēs dzirdam diemžēl ir vairāk uz emocijām balstīti un politiski virzīti. Un tāpēc mēs izdarām secinājumus, ka šādi lēmumi ir vairāk politisku motīvi vadīti, nevis medicīnas vai zinātnes atziņās balstīti,” pauda Vanaga.

Veselības ministrija komentēt prasību par sertifikātiem skolās pāradresēs Izglītības un zinātnes ministrijai. Anita Muižniece lēmuma politisko apsvērumu noraida, norādot, ka lēmums ir kompromiss, jo par sertifikātu saglabāšanu bija gan direktori, gan vecāku organizācijas, kamēr iebilda vien LIZDA. Turklāt joprojām skolās pastāvot arī epidemioloģiskie riski.


“Joprojām mana pārliecība ir tāda, ka jebkuriem pakalpojumiem ko valsts no savas puses nodrošina ir jābūt epidemioloģiski drošiem. Mēs esam spēruši solīti pretī tiem pedagogiem, kas ir visu gadu strādājuši, kas ir saņēmuši šo primāro vakcināciju vai pārslimojuši, mēs neprasām viņiem obligātu balsta vakcīnu. Šāds lēmums ir pieņemts, sabalansējot visas intereses,” raidījumam teica izglītības ministre Anita Muižniece

Veselība

Šodien, 2024. gada 21. novembrī, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) jau 20. reizi sadarbībā ar labdarības projektu “M-Help.com” uzņēma Krievijas uzsāktajā karā smagi cietušos Ukrainas karavīrus. Vairāki pacienti Austrumu slimnīcā ieradās atkārtoti, jo viņu ārstēšanai nepieciešamas sarežģītas ķirurģiskās operācijas, kas tiks veiktas vairākos posmos. Kopumā Austrumu slimnīcā kopš kara sākuma uzņemti jau 386 no Ukrainas atvestie pacienti.