Andrē Karvalju: Latvijā ik gadu vēzis tiek diagnosticēts vairāk nekā 12 000 cilvēku, bet no vēža mirst aptuveni 6000

Projekta mērķis ir ierosināt Latvijas vajadzībām pielāgotu stratēģisku plānu, kas samazinās vēža izraisītu mirstību, uzlabos datu apriti par vēzi Latvijā, panāks visaptverošu vēža aprūpes un pētniecības infrastruktūras/tīklu akreditāciju, kā arī uzlabos krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas.

Plānots, ka projekta laikā tiks pārskatīta esošā Latvijas veselības infrastruktūra un kapacitāte veikt vēža datu reģistrāciju, iedzīvotāju skrīningu un nodrošināt visaptverošu vēža diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras vecākais eksperts un projekta koordinators Andrē Karvalju norādīja, ka Latvijā ik gadu vēzis tiek diagnosticēts vairāk nekā 12 000 cilvēku, bet no vēža mirst aptuveni 6000. Visizplatītākais vēža veids Latvijā ir kolorektālais vēzis, bet krūts vēzis ir trešajā vietā.

Viņš piebilda, ka efektīvas vēža skrīninga programmas glābj dzīvības, atklājot audzējus agrīnā stadijā un tādējādi palielinot izdzīvošanas iespējas. Savukārt efektīvai vēža kontroles politikai un epidemioloģiskai pētniecībai būtiska loma ir datu vākšana, izmantojot kvalitatīvu vēža datu reģistrāciju. Šie dati veido pamatu sabiedrības veselības programmu plānošanai, lai novērstu vēzi un uzlabotu pacientu aprūpi, skaidroja Karvalju.

Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras vecākais eksperts Partha Basu cer, ka pēc 18 mēnešiem projekta noslēgumā ar Veselības ministrijas un citu institūciju iesaisti tiks apstiprināti un īstenoti ierosinātie stratēģiskie plāni un ceļveži, lai panāktu lielāku vienlīdzību ar Eiropu vēža aprūpē un ārstēšanā Latvijas iedzīvotājiem.

Šogad vēža ārstēšanai Latvijā ir piešķirti 30 miljoni eiro, un tas ir vēsturiski lielākais atvēlētais finansējums, atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Savukārt KPMI direktors un šī projekta koordinators Latvijā Mārcis Leja norāda, ka projekts Latvijai dod iespēju piesaistīt augstākās raudzes starptautisku ekspertīzi, kāda līdz šim vēl valstī nav bijusi. Viņš atzina, ka lielāka problēma Latvijā ir tajā, ka vairums paveikto lietu ir veiktas nesadarbojoties, nekoordinētas starpinstitūciju un iestāžu komunikācijas dēļ.

Tikpat būtisks ieguvums no šī projekta Latvijai būtu veicināt veselības datu plūsmas uzlabošanu, atzīmēja valsts prezidenta padomnieks viedajās tehnoloģijās un projekta līdzpriekšsēdētājs Rolands

Lappuķe. Patlaban informācijas sadrumstalotība neļauj atspoguļoto pilnu pacienta veselības ainu, lai to izmantotu veselības aprūpē, zinātnē un citās nozarēs.

"Sinerģija starp iestādēm mums palīdzētu sekot līdzi katram cilvēkam individuāli, pieskaņojot tam paredzētu ārstniecību. Tas palīdzētu ne tikai sekot līdzi cilvēkam, kad tas ir nokļuvis pacienta lomā, bet arī sekot izmaiņām, kad tas ir izveseļojies, jo visi šie aspekti ir ļoti būtiski," sacīja Lappuķe.

"Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" ir Eiropas Komisijas (EK) tehniskā atbalsta instrumenta finansēts projekts, kuru iniciējis LU KPMI. Projektā paredzēta ārvalstu ekspertu iesaiste no Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras un "ERASMUS" Medicīnas centra Nīderlandes pilsētā Roterdamā, kā arī Eiropas Vēža institūtu organizācijas, kas sniegs savu ekspertīzi procesu uzlabošanai un nepieciešamo pakalpojumu ieviešanai.