SPKC skaidro, kuriem cilvēkiem pastāv lielākais risks smagi saslimt ar gripu

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Šobrīd paplašinātas iespējas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, ko var izmantot visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma.

Arī šobrīd vēl var vakcinēties pret gripu, turklāt gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19. Ja jums ir nepieciešama primārā vakcinācija vai balstvakcinācija pret Covid-19, nav nepieciešams plānot intervālu starp abām vakcīnām.

Valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta arī iedzīvotāji, kas pieder noteiktām riska grupām:

  • ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;
  • pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām (plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju u.c.);
  • sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti;
  • grūtnieces;
  • Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji;
  • Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm - policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji;
  • vispārējās izglītības iestāžu pedagogi;
  • ieslodzītie un ieslodzījumu vietās nodarbinātie, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Turpinot gripas monitoringu, Latvijā pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēti klīniskie gripas gadījumi Rīgā un Liepājā. Par diviem stacionētiem pacientiem gripas gadījumos ziņoja Rēzeknes slimnīca.

Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija informēja, ka no izmeklētajiem 60 klīniskajiem paraugiem trijos bija apstiprināti A tipa gripas vīrusi.

Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām jeb pacientu skaits, kas vērsušies ģimenes ārstu praksēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, šajā sezonā ir ievērojami augstāks nekā iepriekšējā sezonā. Augstu saslimstību ar elpceļu infekcijām ietekmē dažādu respiratoro vīrusu izplatība, ieskaitot jauno koronavīrusu, gripas vīrusus un citus elpceļu vīrusus. Arī pagājušajā nedēļā reģistrēta augsta saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām - vidēji 2423,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Visaugstākā intensitāte novērota bērniem vecuma grupā līdz 14 gadiem. Saslimstība ar pneimonijām šajā sezonā ir augstāka nekā pērn. Pagājušajā nedēļā ģimenes ārsti ziņoja par 26 pacientiem, kuriem bijusi nepieciešama pneimonijas ārstēšana. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem.

Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpinās visā PVO Eiropas reģionā. Par plaši izplatītu gripas aktivitāti un/vai vidēju vai augstu gripas intensitāti ziņoja Albānija, Igaunija, Kazahstāna, Norvēģija. Par augstu gripas pozitīvo paraugu īpatsvaru izmeklētajos paraugos ziņoja Slovēnija (36%), Ungārija (34%), Francija (33%), Izraēla (31%), Luksemburga (16%), Serbija (13%) un Šveice (10%). Izplatās gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, taču galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi, no kuriem dominējošs ir A/H3 apakštips. Eiropas valstis iknedēļas ziņo par gripas pacientiem hospitalizētiem intensīvās terapijas un citās nodaļās, kā arī par smagas akūtas respiratorās infekcijas pacientiem, kuriem konstatēta A tipa gripa.

Veselība

Ziemas mēneši ne tikai nes aukstumu un tumšāku laiku, bet arī var likt just pastiprinātu nogurumu un enerģijas trūkumu, kā arī biežāk mēdzam saslimt ar saaukstēšanos un dažādām vīrusu saslimšanām. Kādus vitamīnus un minerālvielas ir nepieciešams uzņemt ziemā, lai justos labāk un izvairītos no slimošanas, stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Svarīgākais