Ārsti ir bažīgi: kovida vilnim varētu sekot vēža vilnis

© Pixabay.com

Skultes novada ģimenes ārsts Reinis Siliņš ir bažīgs, ka kovidam sekos vēža vilnis, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Pēdējā laikā strauji pieaug to pacientu skaits, kam atklāj onkoloģisku saslimšanu. “Ar kolēģiem pārspriedām, ka aizvien vairāk jauni pacienti. Ar ļoti smagām diagnozēm,” raidījumam pastāstīja Siliņš.

Taču šobrīd ģimenes ārstu galvenā rūpe ir Covid-19. Divpadsmit stundu darba diena bez brīvdienām - tāda ir Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatīšanās laika realitāte daudzās ģimenes ārstu praksēs gan Rīgā, gan novados. Patlaban mājās ārstējas aptuveni 73 000 Covid-19 pacientu. Tas ir tā, it kā vienlaikus būtu saslimuši visi Jūrmalas un Valmieras iedzīvotāji, turklāt papildus visiem pārējiem slimniekiem. Skultes novada ģimenes ārsta Reiņa Siliņa praksē ir 1700 pacienti. Tos, kuri nav infekciozi, viņš pieņem klātienē. Apskata un uzklausa.

Covid-19 viņa praksē apstiprināts aptuveni 60 cilvēkiem.

“Es vairs jau nespēju apzvanīt ne kovida pacientus, ne šos kontaktus... Viņi nāk kā lavīna virsū. Kaut man ir divi palīgi šobrīd, viņas arī nespēj,” atzina Siliņš.

Pirmo kafiju ārsts savā praksē uzlej sešos no rīta. “Kad durvis ciet, varu kaut ko padarīt. Arī sestdienā. Citādi ļoti saraustīti. Tik daudz tās informācijas, e-pasti, vatsapā, īsziņa, telefons. Trešo palīgu gaidām. Izziņoja, ka var piereģistrēt. Meklēšu, (..) kam var uzticēt atzvanīšanu, kārtošanu, elektroniskās kartotēkas veidošanu,” pastāstīja ārsts.

Katru dienu pietrūkstot vismaz divas stundas laika. Intensīvi strādājot kopš oktobra, pārējos darbus kavējot jau par mēnešiem.

“Es dzenos šim vilcienam pakaļ. Šie atvieglojumi par pacientu apzvanīšanu nāk laikā. Kovida gaita tagad ir mierīgāka. Viņi ātrāk izveseļojas. Ir pacienti, ar kuriem es sazinos katru dienu, ir tādi, kur satiekos pirmajā un pēdējā [slimošanas dienā],” pastāstīja Siliņš.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais