Traumas šoziem vairāk gūst cilvēki vecumā virs 50 gadiem

Traumas šoziem vairāk vecumā virs 50 gadiem – jauniešus no tām pasargā arī pulcēšanās ierobežojumi. Lai arī gadu mijas laikā iedzīvotāji vērsušies pie ārstiem ar dažādām traumām, tomēr visvairāk starp Veselības centru apvienības (VCA) traumatologa, ortopēda Dmitrija Kirejeva pacientiem ir to, kuri laika apstākļos, kad ir slidens – ledainās ietves, ceļus un pagalmus klāj ūdens, paslīdējuši un lauzuši roku vai kāju.

Jāņem vērā, ka ar rokas lūzumu cilvēks nevarēs strādāt, būt ierasti aktīvs četras piecas nedēļas, savukārt ar kājas lūzumu šis laiks var sasniegt pat pusgadu, uzver ārsts Dmitrijs Kirejevs, turklāt iespējamas arī vēl smagākas kritienu traumas.

Ja cilvēks ir pakritis, ir asas sāpes, sajūta, ka lauzta kāja vai roka, pēc pirmās palīdzības var vērsties arī tuvākajā poliklīnikā, skaidro VCA traumatologs, ortopēds Dmitrijs Kirejevs: “Vienmēr atrodam iespēju palīdzēt arī akūti cietušajiem pacientiem, ne tikai tiem, kuri ir pierakstījušies rindā. Tiek sniegta tūlītēja palīdzība, veikts rentgens, uzlikts ģipsis, imobilizēta locītava, un var vienoties par traumas tālāko novērošanu ārsta uzraudzībā. Jāatzīmē, ka tas akūtam pacientam var būt valsts apmaksāts pakalpojums.”

Ir īpaši raksturīgi, ka paslīdot tiek lauzta kājas potīte, plīst tās saite, kā arī tiek lauzta plaukstas locītava - apakšdelma kauls, spieķa kauls, komentē VCA traumatologs, ortopēds Dmitrijs Kirejevs: “Cilvēks krītot it kā mēģina pasargāt sevi, un pirmā cieš roka. Jo cilvēks ir smagāks, jo lielāka iespēja, ka kāda ekstremitāte kritiena dēļ neizturēs un lūzīs!”

Visvairāk cietušo ir vecumā virs 50 gadiem, lai arī viņiem ir ievērojama dzīves pieredze un it kā vajadzētu spēt novērtēt laikapstākļus, darāmos darbus vai pārvietošanās maršrutu. Ārsts iesaka, - ja vien nav neatliekami kaut kur jādodas, tad slidenā laikā labāk palikt mājās!

Viņa pacienti ir krituši, gan dodoties uz veikalu, gan pēc malkas, gan pastaigās. Iespējams, no traumām, ko varētu gūt, kopīgi baudot ziemas aktivitātes, pulcēšanās ierobežojumi šogad paglābj pusaudžus un jauniešus, spriež traumatologs, jo tieši pusaudžu un gados jaunu cilvēku starp viņa pacientiem pašlaik ir nedaudz.

Dmitrijs Kirejevs iesaka ikdienā trenēt līdzsvara sistēmu, veikt dažādus speciālus vingrojumus, kas ir ļoti būtiski mūsu organismam. Labs piemērs, pēc ārsta teiktā, ir cīņu sporta veidi, kuru treniņos šo prasmi bērniem attīsta kopš mazotnes: “Savukārt, ja tomēr atkalas laikā jādodas laukā, jābūt uzmanīgiem un jādomā par katru soli! Lai mazinātu iespēju pakrist, vecākiem ļaudīm iesaku nekautrēties lūgt palīdzību līdzcilvēkiem pāriet ielas slideno posmu, ejot, atbalstīties pret spieķi, vienmēr līdzi paņemt mobilo telefonu.” Krītot uz slidenām ietvēm, cilvēks var gūt arī smadzeņu satricinājumu un citas ļoti nopietnas traumas.

Ja pēc gūtās traumas ārsts ir norādījis, ka atbalstam nepieciešami kruķi vai citi pārvietošanās palīglīdzekļi, tad svarīgi, lai tie kvalitatīvi veiktu savu funkciju. Ir jāizvēlas kruķu modelis, kas atbilst augstumam, svaram un vajadzībām, norāda farmaceits Vadims Brižaņs. Medicīnas darbinieks parasti iesaka, kāda veida kruķus lietot katru dienu, ņemot vērā ievainojumu vai slimību un vispārējo veselības stāvokli. Tāpat, lai izmantotu kruķus, jo īpaši elkoņu atbalsta modeļus, būs jāapgūst, kā ir vieglāk manevrēt, virzīties uz priekšu, piecelties un doties lejup pa kāpnēm. Traumas mēdz atgadīties dažādā laikā, tādēļ diennakts aptiekās kruķi ir pieprasīti arī vēlu vakaros vai pat nakts stundās. Ja Latvijas pilsētās kruķi kādā no aptiekām nav pieejami, tos nepieciešamības gadījumā dienas laikā piegādā. Tāpat ir gadījumi, kad kruķus cilvēkam, kurš nevar pārvietoties, aizved uz mājām, viņam pasūtījumu aptiekā veicot telefoniski. Farmaceits Vadims Brižaņs aicina atbildīgi izturēties pret nepieciešamību lietot palīglīdzekļus, jo ir gadījumi, kad, it kā saudzējot vienu kāju, papildu slodzi saņem otra un vēlāk tai nepieciešama terapija.

Ja pēc gūtās traumas jūtamas stipras sāpes, tās var remdēt ar kādu pretsāpju līdzekli, tomēr, lai ārsts varētu labāk novērtēt traumu, to nevajadzētu darīt īsi pirms pirmās vizītes pie ārsta. Tāpat farmaceita Vadima Brižaņa vērojumi liecina, - ja sāpes ir mazinātas, tad traumētā vieta bieži vien tiek nevajadzīgi noslogota un atveseļošanās process ieilgst. Savukārt pētījumi ir parādījuši, ka mikroelementi potenciāli var pozitīvi ietekmēt kaulu veselību, novēršot kaulu trauslumu un lūzumus. Mikroelementu vajadzības kaulu veselības optimizēšanai var viegli realizēt ar veselīgu uzturu, kurā ir daudz augļu, dārzeņu un jūras produktu pārtikas ar nelielu gaļas devu, kā arī nepieciešams izvērtēt iespēju izmantot uztura bagātinātājus.