"Klausos radiostāstu par 40 gadīgu čali, kuru izsviež no dialīzes slimnīcā, jo nav papīra par covid neesamību. Čalis nomirst no sepses un visi gali ūdenī. Es 3 gadus esmu dializēts, divreiz pārstādīts, daudz ko esmu pieredzējis, bet šitais stāsts uzdzen aukstus sviedrus," ar šādu ierakstu mikroblogošanas vietnē "Twitter" dalījās Aigars Freimanis.
Par šo gadījumu stāstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
63 gadus vecā sieviete, kura raidījuma veidotājiem lūdza neatklāt savu identitāti, stāstīja: "Mans dēls slimoja ar cukura diabētu jau no sešu gadu vecuma. Protams, tik ilgu laiku slimojot, veidojās komplikācijas. Un arī manam dēlam bija komplikācijas gan ar acīm, gan arī citas. Un viņam tagad bija tieši problēma ar nierēm."
2020. gada septembrī viņas dēls Jānis (tas nav viņa īstais vārds) nonāca Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Tur ārsti viņam atklāja cukura diabēta izraisītu komplikāciju - hronisku nieru mazspēju, vēsta lsm.lv.
"Viņam vajadzēja veikt dialīzi, un tā dialīze bija katru otro dienu," atklāja Jāņa mamma.
Hemodialīze ir asins attīrīšanas process, kurā izmanto mākslīgu filtru.
"Kad viņš uzsāka to dialīzi, asins, nu jā, asins rādītāji uzlabojās. Un mēs jau arī ļoti priecājāmies, ka viss iet uz labo pusi!"
Tomēr pēc kāda laika Jānim dialīzes laikā palika slikti.
"Viņam kāpa temperatūra, vemšana, drudzis. Un principā ārste teica, ka viņam noteikti varbūt ir kovids."
Daktere Jāni izrakstīja no slimnīcas un teica, lai pacients dodas pie ģimenes ārsta un saņem nosūtījumu uz Covid-19 testu.
"Dēls man zvanīja, teica, ka viņam ir tāda problēma. Mēs, protams, pārrunājām, un es teicu, varbūt viņš var palikt slimnīcā. Viņam pateica, ka slimnīcā viņš palikt nevar, jo Covid-19 analīzi uztaisīt viņi nevar. Un principā dēls, braucot mājās, sazvanīja ģimenes ārstu un nākošā dienā, tā bija ceturtdiena, viņš aizbrauca pats un nodeva to analīzi," pastāstīja Jāņa mamma.
Nākamajā dienā viņš saņēma negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
"To Covid-19 analīzi viņš ieraudzīja piektdien no rīta. Bet piektdien no rīta viņam vajadzēja būt tajā [slimnīcā] uz to dialīzi."
Jānis zvanīja uz slimnīcu, bet ārsti viņam pateica, ka visas brīvās dialīzes vietas ir aizņemtas. Viņam piedāvāja ierasties uz procedūru dienu vēlāk. "Bet uz vakara pusi viņš palika pavisam švaks, un tad mēs izsaucām ātro palīdzību. Bet viņš bija pie samaņas, viņš arī varēja runāt. Bet nu viņš palika tāds, nu... palika viņam sliktāk," atceras Jāņa mamma.
Mediķi Jāni aizveda uz slimnīcu, kur viņam atklāja sepsi jeb asins saindēšanos. Viņa stāvoklis bija ļoti smags.
Jāņa mamma: "Viņš ļoti gribēja dzīvot. Viņš... Es viņam teicu: "Dēliņ, tu tāds izskaties, nu, tādiem vadiem kaklā!" Viņš saka: "Mammu, bet es esmu dzīvs!""
Par spīti ārstu pūlēm 11. novembrī Jānis nomira. Viņam bija 40 gadu.
"Vakarā piezvanīja ārsts un pateica, ka dēls ir miris; viņš pateica, ka nākošā dienā mums ir jābrauc uz "Gaiļezeru" pēc dokumentiem," atcerējās Jāņa mamma.
Slimnīcā viņa tikās ar atbildīgās nodaļas vadītāju.
"Viņa teica, ka - jūs zināt, ka jūsu dēlam bija ļoti daudz slimības. Un, ka vispār viņš bija ļoti slims. Nu, es ar viņu runāju kā caur stiklu, es vēl neko nevarēju saprast, man bija tāda, nu... Man likās, ka tas nenotiek ar mani, bet notiek kaut kur, kaut kur… bet ne ar mani un manu dēlu. Un tad... un tad es nolēmu, ka kaut kas nav pareizi, ka kaut ko izdarīja nepareizi," viņa atklāja.
Jāņa mamma bija pārliecināta - ja dēls nebūtu izrakstīts no slimnīcas, viņš būtu dzīvs:
"Es uzskatu, ka daktere palaida manu dēlu mājās jau ar sepsi."
Viņa ir pētījusi medicīnisko literatūru un noskaidrojusi, ka dialīzes pacientiem, it īpaši cukura diabēta slimniekiem, ir 100 līdz pat 300 reižu lielāka iespēja nomirt no sepses. Ja dialīzes laikā ir drudzis vai drebuļi, tad vienmēr jādomā par infekciju. Un ir svarīgi to laikus ārstēt.
"Viņa neizvērtēja visu to situāciju. Viņa - vai nu viņa nebija tik profesionāla, vai nu viņa, nu nezinu, nezināja kaut ko vai negribēja iedziļināties," uzskata Jāņa mamma.
Viņa vērsās Veselības inspekcijā. "Atbilde bija sekojoša, ka principā viss ir izdarīts pareizi, ka nekas nav darīts nepareizi… Un principā, ka dēls nomira ne jau no sepses, kā rakstīts miršanas apliecībā, epikrīzē, bet gan no hroniskās saslimšanas.
Veselības inspekcija atteicās uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Slimnīcas ārstus nesauca pie atbildības un Jāņa mammai nepiešķīra cietušās statusu.
"Uzrakstījām iesniegumu policijā. Policija mums atbildēja, ka viņi uzsāk resora lietu un aizsūtīju mūsu to iesniegumu ar dokumentiem uz Veselības inspekciju. Nu, mēs, nu vismaz es domāju, ka Veselības inspekcija atbildēs to pašu, jo, ko tad viņi tur daudz domās?" retoriski jautā Jāņa mamma.
