Bāriņa: Mediķu arodbiedrības streiks notiks tuvāko mēnešu laikā

© Ekrānuzņēmums

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) plānotajam streikam gatavojas lēnām un pakāpeniski, neizslēdzot iespēju atsākt sarunas ar Veselības ministriju (VM), intervijā Latvijas Radio sacīja Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa.

Viņa norādīja, ka streiks nenotiks uzreiz, bet gan tuvāko mēnešu laikā. Vispirms tikšot veikta aptauja, lai apzinātu, kurš kādos datumos ir gatavs tajā piedalīties.

Bāriņa apliecināja, ka, rīkojot streiku, ņems vērā arī epidemioloģisko situāciju valstī un šīs akcijas dēļ pacienti netiks atstāti bez neatliekamas veselības aprūpes.

Streika komitejas vadītāja neizslēdz, ka VM un valdība vēl pirms streika varētu mainīt savus uzskatus un tomēr atrast papildu finansējumu, lai izpildītu mediķu prasības attiecībā uz atalgojuma palielināšanu.

Vaicāta, vai tad mediķi nesaņem piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijas laikā, Bāriņa atbildēja, ka piemaksas saņem tikai tie mediķi, kuri tiešā veidā aprūpē Covid pacientus un nodarbojas ar testēšanu. Tie mediķi, kuriem nav tiešas saskares ar Covid-19 slimniekiem, piemaksas nesaņem, uzsvēra Streika komitejas vadītāja.

Kā ziņots, LVSADA padome 21.decembrī paziņoja, ka, reaģējot uz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) "ignorējošo attieksmi pret pirmsstreika sarunām", ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt sarunas un izveidot Streika komiteju.

Iepriekš, 22.novembrī, mediķu arodbiedrība "veselības ministra attieksmes dēļ" nolēma nepiedalīties Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē. LVSADA valde šādu lēmumu pieņēma, reaģējot uz veselības ministra "ignorējošo attieksmi pret pirmsstreika sarunām".

Organizācija apgalvo, ka vairāk nekā divus mēnešus ilgajā pirmsstreika sarunu laikā "veselības ministrs nav izrādījis nekādu iniciatīvu panākt konstruktīvu izlīgumu".

Reaģējot uz LVSADA lēmumu, VM aģentūrai LETA norādīja, ka nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam atvēlēti vairāk nekā 364 miljoni eiro, "tostarp 2021.gadam mediķu algām VM izdevās izcīnīt papildu 183 miljonus eiro".

Tāpat VM atzīmē, ka šogad Covid-19 piemaksās, atvaļinājuma rezervēs un virsstundās mediķiem atvēlēti vēl 170 miljoni eiro. Ministrijas ieskatā, piemaksu un virsstundu apmaksu līdzvērtīgā apmērā būs nepieciešams turpināt arī nākamgad, ņemot vērā sarežģīto situāciju veselības aprūpē pandēmijas apstākļos.

Nākamajam gadam mediķu algām VM prasīja 80 miljonus eiro, taču Ministru kabinets šim mērķim beigās piešķīra 35 miljonus eiro, kā arī papildu sešus miljonus eiro - jauno ārstu jeb rezidentu algām un vēl trīs miljonus eiro - māsu izglītībai.

VM uzskata, ka mediķiem vajadzīgs taisnīgs, konkurētspējīgs, caurskatāms atalgojums, uz kuru viņi var paļauties, nevis Covid-19 krīzes laika piemaksas. Lai vismaz 70% no darba samaksas būtu pastāvīgi fiksēta, kopā ar nozari VM iecerējusi turpināt darbu pie jaunā mediķu atalgojuma modeļa. "Veselības ministrijā turpinām arī darbu pie Sabiedrības veselības pamatnostādņu precizēšanas, kurā vēlamies iestrādāt ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu ilgtermiņā," piebilst VM.

Veselība

Vēzis ir sarežģīta slimība, kurai ir daudz iemeslu, un dažreiz neviena. Dažiem pacientiem vēzis ir saistīts ar vienkāršu neveiksmi. Protams, esot daudz gadījumu, kad pacienti citādi ir pilnīgi veseli un ievērojuši veselīgu dzīvesveidu, bet ir saslimuši.

Svarīgākais