Pētījums: cik nopietna ir atkarība no saldumiem?

Pandēmijas laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka uzturā regulāri lieto pārmērīgi daudz saldumu, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījums.

Eksperti norāda, lai arī saldumu atkarība nav atzīta par oficiālu diagnozi, tā var būt īpaši bīstama, jo saldumi, atšķirībā no citām atkarību veicinošām vielām, ir daudz vienkāršāk pieejami, tai skaitā arī bērniem.

Ja pērn pārmērīgu aizraušanos ar saldumiem atzina katrs desmitais jeb 11 % iedzīvotāju, tad šogad šis skaits ir pieaudzis jau līdz 17 %.

Visbiežāk saldumus uzturā par daudz lieto jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (24 %). Tāpat saldumu atkarība biežāk piemeklē sievietes (19 %) nekā vīriešus (16 %). Interesanti, ka iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, biežāk norāda uz pārmērīgu saldumu ēšanu, kas liecina, ka cilvēki to neuzskata par tiešu risku savai veselībai. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem katrs desmitais aptaujātais ikdienā pārmērīgi lieto arī gāzētus un saldinātus dzērienus - visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 30 gadiem (16 %), cilvēki ar neveselīgu dzīvesveidu (15 %) un vīrieši (13 %).

Vienlaikus 39 % iedzīvotāju cenšas ikdienā ierobežot cukura patēriņu, īpaši seniori (51 %) un sievietes (48 %). Taču arī šis rādītājs gadu gaitā iezīmē negatīvu tendenci (-4 %, salīdzinot ar 2019. gadu), proti, samazinās cilvēku skaits, kuri pievērš uzmanību cukura patēriņam.

“Pārmērīga cukurotu produktu lietošana uzturā ir viens no riska faktoriem 2.tipa cukura diabēta attīstībai, kas arvien biežāk tiek novērota jaunu cilvēku vidū. Tāpēc pētījumā secinātais, ka tieši jaunieši visretāk seko līdzi savam cukura patēriņam, ir gana satraucošs fakts. To daļēji varētu skaidrot ar mītiem, kas izveidojušies ap saldumu ēšanu - tie vairo enerģiju, uzlabo garastāvokli. Tomēr praksē efekts ir gluži pretējs - cilvēks piedzīvo krasas cukura līmeņa svārstības asinīs, un līdz ar to arī strauji mainās garastāvoklis, samazinās darbaspējas, krītas enerģijas līmenis, kas jau atkal liek izjust vēlmi pēc cukura,” skaidro farmaceite Agnese Ritene.

Turklāt, ja cilvēks “noraujas” un apēd daudz saldumu, nereti tam seko arī citas “noraušanās” no veselīga dzīvesveida - pilnvērtīgu ēdienreižu izlaišana, kavētas sporta nodarbības, nepietiekams miegs, kas beigās noved pie pašpārmetumiem, un roka jau atkal stiepjas pēc saldumiem. Pārmērīga saldumu lietošana un mazkustīgums veicina aptaukošanos, jo viss liekais cukurs organismā pārvēršas tauku rezervēs. Ne mazāk svarīga ir zobu veselība, jo pārmērīga saldumu lietošana ievērojami veicina zobu bojāšanos. Ja pēc saldumu ēšanas nav iespējas iztīrīt zobus, tad mutē veidojas lieliska vide baktērijām, kas var radīt bojājumus.

Našķis kā “glābšanas” riņķis emociju virpulī

Nereti cilvēki ķeras pie pārmērīgas saldumu ēšanas kādu emociju vadīti, piemēram, izjūtot paaugstinātu stresu, nomāktību vai vientulību, vai gluži pretēji - ar saldumu ēšanas palīdzību cer iegūt jaunas emocijas un iespaidus. To īpaši veicinājis pandēmijas laiks, kad socializēšanās un izklaides iespējas ir ierobežotas. Otrs biežākais iemesls ir garlaicība - ja cilvēks nejūtas noderīgs, tad nereti šo vajadzību mēģina aizstāt ar kādu destruktīvu rīcību, tai skaitā saldumu ēšanu. Uz pavisam īsu brīdi konkrētā ēšanas epizode sniedz atvieglojumu, jo cukuru saturoši produkti ražo serotonīnu jeb laimes hormonu un dopamīnu, kas cilvēkam liek justies apmierinātam un motivētam. Tomēr prieks būs īss, jo jau pēc brīža cilvēks sāk izjust vainas apziņu vai kaunu, un sākas tāds kā apburtais loks.

Ieteicamais cukura slieksnis - ne vairāk kā 10 %

Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem dienā ieteicamais cukura daudzums ir līdz 10 % no kopējās dienā uzņemtās enerģijas. Tomēr veselības veicināšanai cukura daudzumu ir ieteicams samazināt līdz 5 %. Pārvēršot gramos, tie ir 50 grami cukura (10 %) vai 25 grami cukura (5 %).

“Protams, ir jāņem vērā, ka bērniem šim patēriņam ir jābūt mazākam, savukārt fiziski aktīviem cilvēkiem tas var būt arī lielāks. Turklāt dienas limitam ir jāpieskaita ne tikai tas cukurs, kas tiek piebērts dzērieniem vai ēdieniem, bet arī tas, kas tiek uzņemts ar jau gataviem un rūpnieciski ražotiem produktiem, piemēram, jogurtiem, sulām, mērcēm un tamlīdzīgi. Savukārt, ja cukurs produktā atrodas dabiski, piemēram, fruktoze augļos, to var nepieskaitīt pie papildus uzņemtā cukurā. Saldumus, limonādes, sulas būtu jāatstāj svētku reizēm, ikdienā izvēloties un ar mēru lietojot maksimāli veselīgus produktus ar dabisku cukura daudzumu,” piebilst Ritene.

Kā mazināt kāri pēc saldumiem?

Būtiskākais ir sabalansēts un uzturvielām bagāts uzturs. Tā, piemēram, brokastīs ir īpaši jāpievērš uzmanība, lai uz šķīvja būtu kāds no olbaltumvielu avotiem - olas, biezpiens, siers, riekstu sviests, bezpiedevu jogurts. Savukārt pusdienās svarīgi ir ievērot veselīgā šķīvja principu, kur pusi šķīvja aizņem dārzeņi vai augļi, bet otru pusi divās vienlīdzīgās daļās - graudaugi (pilngraudu maize, rīsi, griķi, kartupeļi, grūbas u.c.) un olbaltumvielas (gaļa, zivis, pākšaugi). Vakariņās nedrīkst aizmirst par saliktajiem ogļhidrātiem (tie paši graudaugi), kas var ievērojami samazināt kāri pēc našķēšanās vēlu vakarā.