Akūts miokarda infarkts ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. Taču nesen veiktā socioloģiskajā aptaujā noskaidrots, ka 80% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem zina, kas ir infarkts, un 54% spēj atpazīt infarkta simptomus.
Akūts miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā no sirds muskuļa daļām, kas lielākoties rodas tad, ja, piemēram, ar trombu, tiek nosprostota sirds muskuli apasiņojoša artērija un asins plūsma uz kādu no sirds muskuļa daļām samazinās vai pat apstājas. Vai iedzīvotāju zināšanas par infarkta simptomu atpazīšanu ir pietiekamas? To skaidro kardiologs Roberts Feders.
Zināšanas par infarktu un tā simptomiem jāuzlabo
Oktobra sākumā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) veica socioloģisko aptauju, kurā noskaidrots, ka vairāk nekā puse (54%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem spēj atpazīt miokarda infarkta simptomus. Ņemot vērā, ka tieši šajā vecuma grupā ir paaugstināts risks saskarties ar miokarda infarktu, šādi rezultāti ir apmierinoši, taču ne pietiekoši. Kā stāsta kardiologs Roberts Feders, viņa praksē vēl joprojām nākas saskarties ar cilvēkiem, kas nespēj atpazīt miokarda infarkta simptomus.
"Cilvēki mūsdienās kļūst zinošāki - ir pamanījuši, redzējuši materiālus par miokarda infarktu, tā simptomiem. Taču tajā pašā laikā joprojām ir neskaitāmi pacienti, kuri ir palaiduši garām informāciju un par tādu miokarda infarktu īsti nav aizdomājušies, jo domājuši, ka sāpēs vainojams kas cits. Mēs kā ārsti gribētu, lai jebkurš pacients aizdomātos un nekavējoties celtu trauksmi, ja parādās kādi simptomi," atgādina speciālists.
Ikvienam jāspēj atpazīt miokarda infarkta simptomi
Socioloģiskās aptaujas dati rāda, ka 76% no respondentiem jūtas daļēji zinoši attiecībā uz miokarda infarkta simptomiem, taču jebkurā gadījumā izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Savukārt 21% aptaujāto atzīst, ka miokarda infarkta simptomus neatpazītu, jo tos nepārzina. Miokarda infarkta simptomi būtu jāatpazīst ikvienam no mums, jo tas var skart ikvienu - tad mums pašiem vai kādam līdzcilvēkam var būt nepieciešama palīdzība. Par to atgādina arī R. Feders.
"Nereti ir situācijas, kad cilvēks, kuru piemeklējis miokarda infarkts, pats nevar izsaukt palīdzību. Tādos gadījumos šis cilvēks ir atkarīgs no apkārtējiem un viņu zināšanām par miokarda infarkta simptomiem. Pat, ja pats cilvēks zina šos simptomus un saprot, kas ar viņu notiek, viņš nespēj izsaukt palīdzību, jo ir šoka stāvoklī. Līdz ar to visiem būtu jāprot atpazīt miokarda infarkta simptomus un jābūt gataviem izsaukt medicīnisko palīdzību, lai maksimāli ātri risinātu šo problēmu."
Vēršas pie speciālistiem arvien laicīgāk
98% aptaujāto zina, ka, ja ir pamanīti miokarda infarkta simptomi, neatliekamā medicīniskā palīdzība jāizsauc nekavējoties. Kā apstiprina R. Feders, palīdzības sniegšanas ātrumam ir liela nozīme.
"Runājot par miokarda infarktu, var pieminēt tādu izteicienu - "time is muscle" jeb "laiks ir muskulis". Tas nozīmē - jo ātrāk cilvēku nogādājam pie speciālista un ātrāk šo miokarda infarkta asinsvadu attaisām vaļā, jo mazāka iespējamība, ka muskulī kaut kas atmirs vai ka tas izraisīs sirds mazspēju. Te ir svarīgs laiks. Jāatzīst, ka ir arī situācijas, kad mēs miokarda infarktu ārstējam medikamentozi, nevis uzreiz invazīvi, taču tas ir speciālistu lēmums. Viens no kritērijiem šādai rīcībai ir atkarīgs no izmaiņām elektrokardiogrammā, tāpēc par to lemj speciālists, nevis pacients. Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka par šādām izņēmuma situācijām pats cilvēks nevar lemt. No pacienta puses svarīgākais ir atcerēties - jo ātrāk dodamies uz slimnīcu, jo labāk," uzsver kardiologs.
Kā stāsta speciālists, arī ikdienā medicīnisko palīdzību cilvēki meklē arvien laicīgāk. "Agrāk cilvēkiem bija uzskats, ka pie ārsta vēršas tikai slimi cilvēki. Tagad mēs arvien vairāk domājam, kā saglabāt veselību un slimību novērst jau laikus. Arvien vairāk kļūst redzami dažādi raidījumi, sižeti, uzstāšanās, kur ārsti skaidro kaites, simptomus un to nozīmi, kas pamudina cilvēkus vērsties pie ārsta laicīgāk. Turklāt viņi saprot, ka, dodoties pie ārsta, netiks izsmieti vai kaut kādā veidā nostādīti neērtā situācijā. Tas ir normāli - vērsties pie ārsta arī tad, ja es jūtos labi, ar jautājumu - vai man kaut kas būtu jāpārbauda arī tad, ja es labi jūtos?"