Lai analizētu augsto mirstības no Covid-19 iemeslus un meklētu risinājumus to turpmākai novēršanai, pie jautājuma izvērtējuma strādās īpaši izveidota darba grupa.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders vēsta, ka šāds lēmums pieņemts Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē.
Covid-19 pandēmijai raksturīga viļnveida gaita, un šobrīd ir vērojama situācijas stabilizēšanās pēc iepriekšējās nedēļās piedzīvotas ļoti lielas saslimstības un slimnīcu noslodzes.
Tādēļ veselības aprūpes nozare ir jāturpina stiprināt, neraugoties uz saslimstības ar Covid-19 mazināšanos, skaidroja Šneiders. Tāpat tiks izvērtēta iepriekšējās nedēļās gūtā pieredze, lai labāk sagatavotos nākotnē iespējamiem atkārtotiem saslimstības uzliesmojumiem. Šā iemesla dēļ paralēli veselības aprūpes nozares stiprināšanas - slimnīcu kapacitātes palielināšanai, gultu rezervju veidošanai, medicīniskā aprīkojuma un medikamentu nodrošinājumam slimnīcās - ir jāizvērtē arī augstie mirstības no Covid-19 rādītāji.
Iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis, ārstniecības un aprūpes pieejamība hroniskajiem pacientiem, vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sabiedrībā kopumā un īpaši riska grupās, savlaicīga medicīniskās palīdzības pieejamība un ārstniecības iestāžu kapacitāte ir savstarpēji saistīts pasākumu kopums, kas ietekmē gan ārstniecības iestāžu iespējas nodrošināt nepieciešamo palīdzību, gan slimības gaitas norisi cilvēkam. Tādēļ darba grupas uzdevums būs ne tikai analizēt iespējamos iemeslus augstajai mirstībai, bet piedāvāt risinājumus turpmākajai rīcībai.
Jau ziņots, ka kopumā kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēki.
Iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis sacīja, ka slimnīcā šonedēļ sākusi strādāt īpaša darba grupa, kas detalizētāk pētīs Covid-19 pacientu nāves gadījumus. Šāda grupa izveidota, jo ir "dažādi spriedelējumi" par mirstības rādītāju atšķirībām Latvijā un citās valstīs. "Gribam saprast, cik RAKUS bija efektīva vai neefektīva ārstniecības metožu pielietošanā," piebilda Paeglītis.
Sākotnējā informācija liecina, ka mirstība rādītāji starp pacientiem, kuriem Covid-19 bija primārā diagnoze, īpaši neatšķiras no citām valstīm - ap 15%, bet intensīvās terapijas nodaļā - pat 50%. "Ja salīdzina RAKUS ar citām slimnīcām arī pasaulē, tad šis rādītājs ne ar ko īpaši neatšķiras," skaidroja amatpersona.