Antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā devītais zemākais, savukārt slimnīcās - trešais augstākais ES

 
©f64.lv, Jānis Saliņš

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma teju visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas, ambulatorajā sektorā novērots vēsturiski lielākais antibiotiku patēriņa samazinājums. Kā informēja Zāļu valsts aģentūra (ZVA), antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā bijis devītais zemākais, savukārt slimnīcās - trešais augstākais ES.

Šonedēļ visā pasaulē atzīmēja Pasaules Antibiotiku nedēļu, kuras laikā iedzīvotājiem tika atgādināts par atbildīgu antibiotiku lietošanu un sniegta informācija, ka šīs zāles jālieto vienīgi tad, kad un kā tās rekomendējis ārsts. Nepamatota antibiotiku lietošana var izraisīt antimikrobiālo rezistenci jeb stāvokli, kad baktērijas kļūst nejūtīgas pret antibiotikām un šīs zāles vairs nepalīdz.

Kā uzsver ZVA, pēc Covid-19 pandēmijas antimikrobiālā rezistence saglabāsies kā viens no būtiskākajiem globālajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Atbildīgas antibiotiku lietošanas veicināšana ir galvenā prioritāte, lai varētu samazināt antimikrobiālās rezistences izplatību.

ZVA apkopotie dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, antibakteriālo līdzekļu jeb antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā samazinājies par 15% un bija devītais zemākais ES. Savukārt antibiotiku patēriņš hospitālajā sektorā jeb slimnīcās Latvijā ir pieaudzis par 9% un bija trešais augstākais ES dalībvalstu vidū.

2019.gadā antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā Latvijā bija septītais zemākais, bet 2018.gadā - piektais zemākais ES. Hospitālajā sektorā gan 2018., gan 2019.gadā Latvijā bija sestais augstākais antibakteriālo līdzekļu patēriņš ES.

Ambulatorajā sektorā par 22,8% samazinājies penicilīnu, bet par 22,5% makrolīdu patēriņš. Tāpat par 9,4% samazinājies hinolonu patēriņš. Savukārt neliels pieaugums vērojams sulfonamīdu un trimetoprima un citu antibakteriālo līdzekļu patēriņā.

Ik gadu Latvijas ambulatorajā sektorā pieaug plaša spektra antibakteriālo līdzekļu patēriņš attiecībā pret šaura spektra antibakteriālo līdzekļu lietošanu. Salīdzinot ar 2019.gadu, aizvadītajā gadā tas pieaudzis par 9,2%, informē ZVA.

Kā atzīmē ZVA, Latvijas slimnīcās ir augsta plaša spektra antibakteriālo līdzekļu lietošanas izplatība, salīdzinot ar šaura spektra antibakteriālo līdzekļu lietošanu. Antibakteriālo līdzekļu lietojums slimnīcās par 111,5% pieaudzis tetraciklīniem, savukārt makrolīdziem, linkozamīdiem un streptogramīniem tas pieaudzis par 23,8%, sulfonamīdiem un trimetroprimam - par 25,4%, kā arī cefalosporīniem - par 4,1%. Pērn par 12,6% slimnīcās samazinājies hinolonu grupas antibakteriālo līdzekļu patēriņš.

Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, īpaši Skandināvijas valstīm, Nīderlandi, Īriju, Igauniju un Austriju, Latvijā gan hospitālajā, gan ambulatorajā sektorā tiek proporcionāli mazāk lietoti penicilīni, bet vairāk - cefalosporīni, tetraciklīni un hinoloni.

No 2018. līdz 2020.gadam par 82% slimnīcās pieaudzis karbapenēmu patēriņš, ko izmanto pacientiem ar veselības aprūpi saistītu rezistentu mikroorganismu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanai.

Zāļu patēriņa aprēķināšanai izmantoti zāļu vairumtirgotāju iesniegtie dati ZVA un Pasaules Veselības organizācijas piešķirtās definētās dienas devas, iedalot zāles grupās atbilstoši anatomiski terapeitiski ķīmiskajai klasifikācijai.