Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos un stacionēto Covid-19 pacientu skaita samazināšanos, Vidzemes slimnīcā no šodienas atsāk plānveida pakalpojumus sniegšanu dienas stacionārā un stacionārā, tajā skaitā veiks arī locītavu endoprotezēšanas operācijas, informēja SIA "Vidzemes slimnīca" Sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila.
Taču, rēķinoties ar to, ka Vidzemes slimnīcā turpina ārstēties arī Covid-19 pacienti, plānveida pakalpojumu sniegšana tiks atsākta ļoti pakāpeniski, izvērtējot pieejamos personālresursus un infrastruktūras kapacitāti.
Brila skaidro, ka par plānveida operācijas norisi ar pacientiem sazināsies ārsti, ievērojot iepriekšējo pieraksta rindu. Pacientiem pašiem nav jāzvana uz nodaļām vai reģistratūru, lai noskaidrotu, kad viņam būs pieejams plānotais veselības aprūpes pakalpojums.
Kā informē Brila, pirmdien Vidzemes slimnīcā ārstējas 31 Covid-19 pacients. Trijiem pacientiem ir smaga slimības gaita.
Pagājušās nedēļas nogalē slimnīcā iestājās 13 pacienti, no slimnīcas izrakstīti pieci pacienti.
Kā vēstīts, no šodienas Latvijā tiks paplašināta plānveida stacionāro un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. To lēmusi Valsts operatīvā medicīniskā komisija, ņemot vērā Covid-19 epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos.
Epidemioloģiskie dati liecina, ka divu nedēļu laikā ir samazinājies gan jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, gan arī hospitalizācijas rādītāji. Nedēļas laikā slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits samazinājies par 27,6%, turklāt arī kopējais slimnieku skaits, kuri ārstējas no Covid-19, slimnīcās ir samazinājies līdz 1091.
Līdz ar to, Veselības ministrijas ieskatā, ir iespējams pārskatīt slimnīcās nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, paplašinot plānveida pakalpojumu sniegšanu.
Tomēr aizvien slimnīcām ir uzdots prioritāri sniegt medicīnisko palīdzību neatliekamiem, akūtiem, tostarp Covid-19 pacientiem, kā arī nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, kā arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte.
Tāpat prioritāri būtu jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu - onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības. Šajā kategorijā arī ietilpst pakalpojumi, kas saistīti ar traumatoloģiju, kā arī akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumiem personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Papildus slimnīcas var nodrošināt arī citu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, izvērtējot pieejamos resursus. Minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atsākšana ir jāsaskaņo slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros ar vadošo slimnīcu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, slimnīcām 48 stundu laikā jāizvērš līgumā ar Nacionālo veselības dienestu minētais gultu skaits atbilstoši nepieciešamībai.