Nozīmīgas pārslimošanas sekas pēc Covid-19 un kādēļ tās ir apgrūtinošākas par vakcīnas iespējamajām blakusparādībām, stāsta neirologs „Veselības centru apvienībā” (VCA) Jānis Mednieks
Pārslimojot Covid-19, visbiežāk cilvēki sūdzas ar spēcīgām garastāvokļa izmaiņām, hronisku nogurumu, nespēju veikt ar fizisku slodzi saistītas darbības, kā arī grūtībām strādāt garīgu, mentālu darbu tādā pašā līmenī, kā pirms slimošanas. Mēdz neatgriezties vai izmainīties garšas sajūta, un pat, ja kādā brīdī pēc pārslimošanas tā parādās, citā - atkal var pazust.
“Zinām, ka Covid-19 slimība norit ar ožas traucējumiem. Akūtajā slimības posmā ožas nav nemaz, tomēr dažu nedēļu laikā pēc pārslimošanas tā parasti atgriežas. Tiesa gan, sākumā oža ir visai vāja. Daļai cilvēku tāda tā var būt arī pusgadu pēc slimošanas vai ilgāk. Šīs svarīgās maņas trūkums nenoliedzami rada diskomfortu un samazina dzīves kvalitāti. Vēl nepatīkamāk, ja, atgriežoties ožai, izrādās, ka tā ir izmainīta. Ir gadījumi, kad cilvēks pastāvīgi jūt nepatīkamu smaku, kaut gan tādas nav. Ja oža ir izmainīta, aicinu vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Daudzos gadījumos izdodas piemeklēt medikamentus un mazināt traucējošos simptomus,” skaidro neirologs Jānis Mednieks.
Ārsts uzsver vēl kādu būtisku aspektu - cilvēkiem, kuriem pirms saslimšanas ar Covid-19 bijušas veselības problēmas vai hroniska slimība, pārslimojot tā var saasināties. “Ikdienā strādāju ar daudziem epilepsijas pacientiem un novēroju, ka vairākiem iepriekš labi ārstēta epilepsija pēc Covid-19 pārslimošanas atgriežas ar lēkmēm un slimības norisi, kāda tā bijusi pirms veiksmīgās terapijas” teic speciālists.
Vēl arvien nav specifiskas ārstēšanas terapijas, taču nevar teikt, ka nav nekādu iespēju. “Piemēram, ja pēc pārslimota Covid-19 ir pasliktinājusies ožas sajūta, šiem cilvēkiem rekomendē ik dienu īstenot intensīvu ožas treniņu - nolikt sev priekšā intensīvas smaržas, piemēram, dažādas garšvielas (izņemot kairinošās, ar kurām var sabojāt deguna gļotādu). Šādi stimulējot ožas uztveres sistēmu, tā ātrāk atjaunojas.
Sarežģītāk, ja oža ir patoloģiski mainīta. Visticamāk tas noticis tādēļ, ka Covid-19 ietekmē ožas receptorus. Tie ir arī nervu šūnas, kas impulsu no deguna gļotādas pārvada uz smadzenēm. Ja ožas receptori ir gājuši bojā, saites starp deguna gļotādu un smadzenēm veidojas no jauna, un var izveidoties nepareizi,” skaidro ārsts un piebilst, ka tad, ja pēc pārslimota Covid-19 ir izmainīta oža, ir gadījumi, kad veiksmīgi palīdz medikamenti pret epilepsiju. Tie samazina galvas smadzeņu aktivitāti un piebremzē arī nepatīkamo smaržu uztveri.
„Garšas izmaiņas un sausu mutes sajūtu, kas arī var veidot metālisku garšu, mēdz izraisīt arī zāļu blakusparādības, kā arī citi iemesli. Visbiežāk metālisku garšu var izraisīt tieši antibiotikas, kuru sastāvā ir tetraciklīns, podagras zāles ar alopurinolu, psihiatriskās zāles ar litiju un daži sirds medikamenti," skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Arī ikdienas multivitamīni, kas satur, piemēram, cinku, dzelzi vai varu, var atstāt metāla pēcgaršu mutē. Tas pats attiecas uz grūtnieču vitamīniem, dzelzs un kalcija piedevām un saaukstēšanās līdzekļiem, kuros ir cinks. Taču atšķirībā no Covid-19 pārslimošanas izraisītajām ožas un garšas izmaiņām, šajos gadījumos bažām nav pamata, jo nevēlamā garša parasti izzūd, kad organisms zāles ir apstrādājis un paņēmis vajadzīgo. „Ja ožas vai garšas sajūtas ir izmainītas ilgāku laiku, noteikti ir jāvēršas pie speciālista. To nedrīkst uzlūkot kā mazsvarīgu traucējumu, jo tieši ožas izmaiņas var agrīni liecināt par izziņas traucējumiem, kam var būt dažādi cēloņi,” atgādina farmaceite.
Svarīgi paturēt prāta, ka pēc Covid-19 pārslimošanas var saņemt valsts apmaksātu rehabilitāciju, kas ietver psihoemocionālo atbalstu un fizioterapiju, lai atjaunotu fizisko spēku. Tie, kuriem slimības laikā bijuši elpošanas traucējumi, var saņemt elpošanas fizioterapiju. Neirologs skaidro: “Ir pieejama dozētā hipoksija - iekārta, kas ļauj elpot caur speciālu masku, ik pa laikam palielinot skābekļa koncentrāciju un tad uz dažām minūtēm to atkal samazinot. Šādi tiek imitēti augstkalnu apstākļi, kas palīdz aktivizēt organisma iekšējos procesus un atjaunot elpošanas kvalitāti. Tas ir veids, kā palīdzēt situācijās, kad ar klasiskām rehabilitācijas metodēm nevar sasniegt cerēto rezultātu,” skaidro Jānis Mednieks.
Tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, arī Latvijā ir fiksēti atsevišķi gadījumi, kad pēc vakcinācijas ir nopietnas blaknes, piemēram, īslaicīga kādas autoimūnās slimības paasināšanās, taču šī blakne tik lielā mērā neierobežo dzīves kvalitāti, kā tas nereti notiek pēc Covid-19 pārslimošanas. “Parasti ir tā - jo smagāka bijusi slimības gaita, jo lielākas komplikācijas vērojamas pēc pārslimošanas. Taču šī slimība ir īpatnēja - arī salīdzinoši viegla slimības norise var radīt ilgtermiņa sekas,” uzsver neirologs. “Ir cilvēki, kuriem rodas blakusparādības pēc vakcīnas pret koronavīrusu saņemšanas. Var būt temperatūra, galvassāpes, izteikts nogurums, lokālas sāpes dūruma vietā. Vairumā gadījumu blaknes novēro pāris dienas, taču dažiem tās turpinās vairākas nedēļas vai pat ilgāk, tiesa, simptomi ar laiku kļūst vājāki,” skaidro neirologs.
“Dzīvojam trauksmainā laikā, kad ir sevišķi svarīgi nevis konfliktēt un pretnostatīt, bet citam citu atbalstīt, būt empātiskiem un atbildīgiem. Iespējams, kāds no tuviniekiem cīnās ar Covid-19 sekām - viņam noderēs gan fizisks atbalsts, gan uzmundrinājums. Kāds cits līdzcilvēks varbūt joprojām nespēj pārvarēt bailes no vakcinācijas vai seko dezinformācijai, ar ko pārpludināts internets. Viņam nenāktu par ļaunu saturīga, zinātnē balstīta skaidrojoša saruna ar savu ārstu un saprātīgi tuvinieki, kuri spēj pamatot zinātnē balstītu domu un motivēt vakcinēties. Covid-19 vakcīna nav pirmā vakcīna pasaulē! Gadu desmitu laikā ir radītas un veiksmīgi tiek izmantotas vakcīnas pret daudzām slimībām, pasargājot no smagas slimības norises, piemēram, no tuberkulozes.
"Blakusparādības pēc vakcinācijas (izņemot atsevišķus retus gadījumus) ne tuvu nav tik smagas un ilgstošas, kā sekas, ko atstāj pārslimota Cobid-19 slimība. Par blakusparādībām, ja tādas rodas, ir jāziņo, jāizrunā ar savu ģimenes ārstu,” iedrošina speciālists. Jāpatur prātā, ka Covid-19 upuri ir ne tikai no šīs slimības mirušie, bet arī visi tie, kuri pēc pārslimošanas cīnās ar smagām un ilgi nepārejošām slimības sekām," uzsver neirologs.