Saeimas komisijā karstas diskusijas par "ideoloģijas maiņu" attiecībā uz narkotiku lietotājiem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien izcēlās asas diskusijas par iespējamo "ideoloģijas maiņu" attiecībā uz narkotiku lietotājiem.

Komisijas darba kārtībā bija iepazīšanās ar Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019. - 2020.gadam izpildi.

Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) aizsāka diskusiju par iespējamo "ideoloģijas maiņu" attiecībā uz narkotiku lietošanu.

Rancāns pauda pārliecību, ka par indivīda nepareizu izvēļu izdarīšanu nevar vainot visu sabiedrību. Viņaprāt, patlaban tiek meklēti attaisnojumi tam, kāpēc cilvēks sācis lietot narkotikas, un narkotiku lietotājs tiek uzskatīts par narkotiku upuri.

"Tas, ka indivīds tiek skatīts kā upuris, nevis persona, kura atbildīga par savu dzīvi un izvēlēm, īsti pareizi nav," teica Rancāns. "Ja cilvēks izvēlējās kļūt par narkomānu un mēs viņam dosim visādas atlaides par to, kā viņš var pēc tam ārstēties, tas īsti pareizi, manuprāt, nav".

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Marta Krivade norādīja, ka no medicīnas viedokļa nav tādu pierādījumu, ka narkotiku lietošana būtu tīri cilvēka izvēle, lai gan pastāv, protams, atsevišķi gadījumi, kad narkotikas tiek lietotas izklaides nolūkos un tamlīdzīgi.

"Tomēr ir jārēķinās, ka ir sabiedrības daļa, kur nav pierādījumu, ka tā ir viņu izvēle. Tie ir citi faktori, kas nosaka narkotiku lietošanu, un tur jāaicina palīgā atkarību speciālisti," uzsvēra Krivade, piebilstot, ka VM viedoklis balstās pētījumos un praksē.

Turpinot oponēt, Rancāns vērsa uzmanību, ka "ideoloģija virzās tajā virzienā, kad cilvēks pats neizdara šo izvēli". Krivade savukārt atbildēja, ka deputāts ļoti vienkāršoti skatās uz narkotiku lietošanas jautājumiem.

"Mēs šobrīd ejam kosmosā un sakām, ka cilvēkam īsti nav brīvās gribas? Ko mēs gribam pateikt? Man šobrīd šī diskusija liekas dīvaina, jo notiek narkotiku brīvās gribas devalvēšana līdz robotikas līmenim, proti, ja cilvēks dzīvo, tad bez maz pašam nav nekādas atbildības par savām izvēlēm," izteicās Rancāns.

VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Dana Muravska norādīja, ka Eiropā kopumā attiecībā uz narkotiku lietošanas problēmu notiek paradigmas maiņa, kas vairāk nozīmē koncentrēšanos uz cilvēkiem. Narkotiku lietošanu izraisa gan ģenētiski, gan sociāli faktori, tostarp sociālais spiediens, kad jauniešu kompānijās jaunpienācējam rosina pamēģināt narkotikas, pretējā gadījumā jaunpienācējs "nav čalis".

To izmantojot arī organizētā noziedzība, kas bieži "skalo smadzenes par labumiem, kas notiks, ja lietosi - būsi drosmīgs, varēsi uzrunāt meitenes un marihuāna vispār ir ekoprodukts".

Narkotiku lietošanas problēma ir komplekss jautājums, un ne vienmēr tā tīri brīva izvēle. Nereti narkotikas lieto, lai atvieglotu savu psihisko stāvokli un dzīves rādītās stresa problēmas, skaidroja Muravska.

"Kad izveidojusies atkarība, tad tās jau ir izmaiņas psihē, notiek izmaiņas vērtību sistēmā. Tā vietā ir jākoncentrējas uz cilvēka spēju nostiprināšanu reaģēt uz dažādām dzīves situācijām un spējām profesionālā līmenī risināt atkarības izraisītos traucējumus," uzsvēra Muravska.

Argumentējot ar pētījumiem, Muravska norādīja, ka kriminālatbildības esamība par narkotiku lietošanu neattur cilvēkus no apreibināšanās.

Arī VM Sabiedrības veselības departamenta direktors Jānis Hahelis uzsvēra, ka septiņgadīga bērna izvēle sākt smēķēšana nav viņa brīva izvēle, ja viņa ģimenē pastāv dažādi riski, tostarp psiholoģiskas problēmas.

"Nevaram tiesāt tikai un vienīgi narkotiku lietotāju, īpaši, ja viņš ir riska grupā. Tā vietā jāveicina ārstniecības pakalpojumu pieejamība cilvēkiem, lai pacients atgriežas dzīvē kā nelietotājs. Tas attiecas ne tikai uz narkotikām, bet arī tabaku un alkoholu, kas ir liela sabiedrības problēma," uzsvēra Hahelis.

VM ierēdņi norādīja, ka ir jāvērtē kopsakarā dažāda veida atkarības, tostarp, alkohola. VM ir sākusi darbu pie vienota atkarību plāna, kuru plānots sagatavot 2023.gadā.

Krivade norādīja, ka ir jādomā arī par to, kas notiek pēc atkarīgas personas izkļūšanas no ārstu redzesloka.

"Tagad valsts atļaujas segt atkarīgo "atkačāšanu", taču kas notiek pēc tam? Tāpēc nepieciešams ieguldīt pakalpojumos, kas ir ārpus ārstniecības. Atkarības nevar ārstēt tikai ar medikamentiem," uzsvēra Krivade.

Ņemot vērā minēto Rancāns aicināja tomēr veidot negatīvu attieksmi pret personām, kas lieto narkotikas, un tām, kuras gatavojas lietot. Tolerance narkotiku lietošanai varot novest pie milzīgām problēmām ilgtermiņā. Deputāts apgalvoja, ka Nīderlande ar savu liberālo pieeju narkotiku lietošanai patlaban saskaras ar nopietnām problēmām un sekām.

Komisijā gan nekādi lēmumi narkotiku lietošanas problēmas apkarošanai šodien netika pieņemti.