Egita Pole: Asins donori regulāri glābj citu cilvēku dzīvības

© #asinsdraugi

Vidējais asinsdonoru vecums šobrīd Latvijā ir 38 gadi un tas diemžēl turpina strauji palielināties. Zinātniekiem vēl nav izdevies radīt mākslīgās asinis, kas aizstātu cilvēka ziedotos asins komponentus. Kā norāda Valsts asinsdonoru centra (VADC) direktore Egita Pole, tad nav arī indikāciju, kas liecinātu, ka tas varētu izdoties tuvākajā desmitgadē, tāpēc bez asins donoru kustības nav iedomājama mūsdienu medicīna un bez asins komponentiem bieži ārsti nevarētu glābt cilvēku dzīvības.

Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole

Asins donoru kustība ir būtiska medicīnas nozares sastāvdaļa. Gadījumos, kad ir smagas saslimšanas, traumas, sarežģītas dzemdības un citi nelaimes gadījumi, kas iet kopā ar lielu asins zudumu, tad nekas cits nevar izglābt konkrētā pacienta dzīvību, kā asins pārliešana.

Tas ir dzīva cilvēka fenomens un reizē arī paradokss, ka pie tā zinātnes progresa, kāds šobrīd ir novērojams pasaulē, nav atrasts veids, kā mākslīgi uzsintezēt eritrocītu, jo tieši eritrocīts un tā unikālās spējas transportēt skābekli pa visu cilvēka organismu, nodrošina cilvēka dzīves procesus. Līdz ar to, bez dzīviem cilvēkiem, asins ziedotājiem, mēs nevarētu iztikt un glābt cilvēku dzīvības.

Kā norāda aptaujas, tieši apziņa, ka ar pavisam vienkāršu veidu, asins ziedošanu, ir iespējams palīdzēt ārstiem glābt cilvēku dzīvības, pamudina cilvēkus kļūt par asinsdonoriem. Savukārt, jauniešus visbiežāk pamudina personīgā saistība ar znelaimē nonākušo, piemēram, ja palīdzība nepieciešama kādam tuviniekam vai draugam.

#asinsdraugi

Mēs redzam šos nelaimes stāstus un saucienus pēc palīdzības sociālajos tīklos, pēc kuriem seko liela jauniešu atsaucība. Tā ir ļoti laba ziņa sabiedrībai, ka cilvēki sāk vairāk aizdomāties par ziedošanas procesu, redzot un sajūtot šo tiešo saikni ar cilvēku, kuram ir nepieciešama asins pārliešana.

Visbiežāk tie, kas ziedo asinis pirmo reizi kļūst par regulāriem asinsdonoriem, jo apzinās, cik vienkārši ir palīdzēt nelaimē nonākušajiem, starp kuriem jebkurā brīdī var nokļūt arī pats asins ziedotājs.

Asinīm ir savs derīguma termiņš un krājumi ir regulāri jāatjauno. Tāpat asins krājumu situācija ir ļoti mainīga, jo mēs nevaram paredzēt šos nelaimes gadījumus - cik daudz un kādu asins grupu cilvēkiem būs nepieciešamas asinisIr bijis gadījums, kad sirds transplantācijas operācijas laikā vienam pacientam tika pārlietas 40 asins komponentu devas, kas ir 40 asins ziedošanas reizes vai donori. Šādos gadījumos pie šīs asins grupas asins krājumi ievērojami krītas.

Kad iestājās Covid-19 pandēmija, asins donoru skaits samazinājās, taču uz neilgu laiku. Šobrīd esam kārtējo izaicinājumu priekšā ārkārtējās situācijas un dažādu ierobežojumu dēļ.

Asins donoru izbraukums nav pulcēšanās pasākums un tas drīkst notikt gan augstskolu, gan pašvaldību telpās. Nav ierobežojumi, kas liegtu cilvēkam kļūt par asinsdonoru - svarīgi, ka cilvēks ir vesels un tāds arī jūtas

#asinsdraugi

Asins donoru vidējais vecums ar katru gadu palielinās, kas ietekmē arī asins ziedotāju skaita samazinājumu. Latvijā, tāpat kā visur citur Eiropā, sabiedrība novecojot, noveco arī asinsdonori, kas savas asins ziedošanas gaitas ir uzsākuši senākos laikos.

Diemžēl šī populācija noveco un mēs redzam, ka sešu gadu laikā donoru vidējais vecums no 32 gadu vecuma ir palielinājies par sešiem gadiem, tagad tie ir 38 gadi. Tādēļ mums ir jādomā par jaunu cilvēku piesaistīšanu.

Par asinsdonoriem var kļūt veseli cilvēki, kas pēdējā laikā nav lietojuši specifiskus medikamentus, kuriem pēdējo četru mēnešu laikā nav bijušas ķirurģiskas iejaukšanās, par kurām mēdz uzskatīt arī tetovējumus un pīrsingus vai jebkāda cita veida iejaukšanās asinīs un ādā, tādējādi novēršot risku tālāk nodot infekcijas, kas tiek pārnēsātās ar asinīm.

Tāpat svarīgi pārliecināties, ka pēdējā laikā nav bijis ceļojums uz kādu no endēmiskajām valstīm, no kurām atceļojot noteiktu laiku nevar ziedot asinis. Kā arī iepriekšējā vakarā pirms asins ziedošanas vēlams lietot veselīgu uzturu, savukārt, asins ziedošanas dienā nedrīkst lietot treknus vai asus ēdienu un ir jādzer daudz šķidrumu.

#asinsdraugi

Pēc pārbaudēm un sarunas ar ārstu, ja viss būs kārtībā, asinsdonors tiks aicināts sēsties asinsdonoru krēslā un ar vienu nelielu adatas dūrienu elkoņa locītavas vēnā tiks paņemtas 30 ml asinis analīzēm, kā arī 450 ml asinis cilvēku dzīvības glābšanai. Visu donoru asinis tiek pārbaudītas uz slimībām, kuras var tikt pārnestas ar asins komponentiem - HIV, C un B hepatītu, kā arī sifilisu. Viss process ilgst aptuveni 15-30 minūtes.

Asins ziedošana nav kaitīga veselībai un tā pozitīvi ietekmē cilvēka organismu. Pēc asins ziedošanas notiek asins atjaunošanās process un cilvēka asinsrades sistēma sāk strādāt veiksmīgāk, atjaunojot asins sastāvu.

Ziedojot asinis 3-4 reizes gadā, organisms tiek pastāvīgi trenēts nelielam asins zudumam, kas var būt liktenīgi, ja gādās nokļūt nelaimes gadījumā, kad cilvēks zaudē daudz asinis - organisms labāk spēj pielāgoties situācijai un pie liela asins zuduma nerada tik lielu šoku.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais