Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē šodien izskanēja pretēji akcenti, pie kā novestu pa pastu nosūtīta informācija krievu valodā par vakcināciju pret Covid-19.
Kā uzsvēra Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, valsts iestādēm ar likumu ir aizliegts šādi rīkoties, ja saņēmējs nav prasījis šādas informācijas saņemšanu. Šādā veidā vēstules saņēmējiem tiktu uzspiesta divvalodība, pauda Baltiņš piebilstot, ka nav tāda reģistra, kurā būtu atzīmēts, kur dzīvo tieši krievvalodīgie.
Deputāte Krista Baumane (AP) pauda, ka no sirds nepiekrīt interpretācijai, ka valsts kaut ko šādā veidā uzspiestu. Ja iedzīvotāji pa pastu saņemtu informāciju latviešu, krievu un angļu valodā, tas parādītu, ka valstij rūp cilvēki, jo runa ir par dzīvību glābšanu.
Savukārt deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādīja, ka šī diskusija ir piemērs, kad likumdevējs pārmet izpildvarai, ka tā ievēro likumu, ko pati Saeima ir noteikusi. Normu, kas aizliedz valsts iestādēm veikt šādus sūtījumus svešvalodā, ir pieņēmusi pašreizējā 13.Saeima un Baltiņa sniegtā interpretācija perfekti atbilst likumdevēja gribai, uzsvēra Iesalnieks.
Komisijas sēde noslēgumā priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), apkopojot valsts iestāžu sniegto informāciju, norādīja, ka arī VVC ir atbalstījis informācijas sniegšanu krievu valodā likumā atļautā veidā un ka šādas iespējas arī tiek izmantotas. Politiķis arī atzīmēja, ka vakcinācijas aktivitātes rezultāti liek domāt, ka valdības lēmumi par pienākumu vakcinēties ietekmē daudz vairāk, nekā mēģinājumi komunicēt.
Baltiņš komisijas sēdē norādīja uz to, ka Vakcinācijas nodaļai ir skaidrots, ka informācijas izvietošana paralēli arī svešvalodā kāpņu telpās un liftos ir ne tikai atļauta, bet arī ļoti vēlama cilvēku sasniegšanai.
Vakcinācijas nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva norādīja, ka tas arī tiek darīts, apkaimju mājās izvietojot informāciju par mobilo vakcinācijas punktu pieejamību. Kopš septembra ir aktīva sadarbība ar krievu valodas reģionālajiem medijiem, tajā skaitā Latgales un Kurzemes preses izdevumiem, tāpat latviešu un krievu valodā Latgales televīzijā tika veidots raidījums vakcinācijas veicināšanai, atzīmēja Vasiļjeva.
"Providus" pārstāve Iveta Kažoka pateicās Judinam par atsaukšanos organizēt šo sēdi, jo septembrī veiktā iedzīvotāju aptauja ir parādījusi, ka par spīti tam, ka valsts iestādes rīkoja informatīvo kampaņu krievu valodā, liela daļa šajā valodā runājošo senioru nesaņem kvalitatīvu informāciju par vakcinēšanos.
To, kuri nav vakcinējušies, bet būtu gatavi apsvērt iespēju to darīt, krievu valodā runājošo grupā ir divreiz vairāk vairāk nekā latviešu valodā runājošo starpā, un nav tā, ka krieviski runājošie iedzīvotāji būtu īpaši noskaņoti pret vakcinēšanos, uzsvēra Kažoka.
Tieši senioriem, kuri runā krievu valodā, būtu ļoti grūti saprast informāciju latviešu valodā, tāpēc Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji ir pamatā jāuzrunā krievu valodas informācijas telpā, norādīja Kažoka.
VVC vadītājs Baltiņš komisijas sēdē atzīmēja, ka likumā atļautā veidā krievu valodā publiskā vietā var izvietot konkrētu informāciju, piemēram, cikos un pie kura veikala būs vakcinācijas autobuss. Tāpat caur ģimenes ārstiem var izsniegt šo informāciju krievu valodā.
Komisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par to, vai pa pastu informāciju par vakcinēšanos varētu izplatīt nevalstiskās organizācijas, bet Baltiņš arī par šādu iespēju lielā mērā izteicās skeptiski.
Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā ir paredzēts sods par prospektu, biļetenu, katalogu vai citu materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas pieprasījuma, ja to izdarījusi publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu.
Sanāksmēs tika uzklausīts arī Veselības ministrijas (VM) un Valsts kancelejas ziņojums par komunikāciju saistībā ar Covid-19 krīzi. VM pārstāvis Oskars Šneiders kopš 2020.gada janvāra beigām VM regulāri organizēja komunikāciju, sniedzot informāciju medijiem par Covid-19 izplatību un kādi drošības pasākumi būtu īstenojami katram cilvēkam. Viņš skaidroja, ka trīs valodās tika nodrošināta informācija cilvēkiem, kā censties sevi pasargāt no saslimšanas.
Tāpat VM informācijā tika norādīts, uz kurām valstīm nevajadzētu doties, par ko mediji arī ļoti atbildīgi ziņoja sabiedrībai, norādīja Šneiders. Informācijas sniegšanā liela loma bija un ir Slimību profilakses un kontroles centram, atzīmēja VM pārstāvis. Tāpat veselības nozares pārstāvji sniedza informāciju par vakcināciju un atbildes uz jautājumiem saistībā ar potēšanos pret Covid-19, norādīja Šneiders.
Valsts kancelejas (VK) pārstāvis Rihards Bambals norādīja uz vairākām VK darbībām Covid-19 komunikācijā, tajā skaitā monitorējot informatīvo telpu un katru nedēļu sniedzot informāciju apkopojumu ministriju atbildīgajiem darbiniekiem. Tāpat VK ir iesaistīta pētījumi veikšanā šajā jomā, kā arī strādā pie tā, lai Covid-19 ierobežošanas centieniem kaitniecisks saturs tiktu izņemts no "Facebook" grupām, norādīja Bambals.