Saeima turpinās vērtēt, vai nevakcinētajiem pašiem būs jāsedz ārstēšanās izdevumi

Veselības nozares eksperti neatbalsta pienākumu "neattaisnoti nevakcinētajiem" pašiem vismaz daļēji segt ārstēšanās izdevumus, tomēr, neskatoties uz to, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti šodien vienbalsīgi lēma attiecīgo kolektīvo iesniegumu nodot izvērtēšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdē piedalījās iniciatīvas "Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem" autors Sandis Kravalis, kurš stāstīja, ka tās mērķis ir norādīt uz ne Covid-19 pacientu diskrimināciju, jo šobrīd tiek ierobežotas viņu tiesības uz kvalitatīvu un laicīgu medicīnas aprūpi. Tāpat diskriminācija esot vērojama ārstēšanas līdzmaksājumu ziņā.

Tāpat parakstu vākšanas mērķis bija izvirzīt atbildību nevakcinētajiem iedzīvotājiem par pašu pieņemtajiem lēmumiem. "Katram ir tiesības uz brīvu izvēli, bet ikvienam jāuzņemas atbildība par savas brīvības izvēles sekām, un tās nevar radīt papildu izmaksas valstij," akcentēja Kravalis.

Vienlaikus viņš minēja, ka sabiedriskajos medijos bijusi vērojama "tendencioza" iniciatīvas interpretācija, skaidrojot, ka tā neparedz medicīnisko pakalpojumu liegšanu nevakcinētajiem, bet gan rosina noteikt nepieciešamību piedalīties radušos izmaksu segšanā, kaut ar līdzmaksājumiem, kā to darot pārējo kategoriju slimnieki.

"Šī iniciatīva neparedz pacientu šķirošanu, bet gan vienlīdzības nodrošināšanu," akcentēja parakstu vākšanas iniciators, skaidrojot, ka šobrīd kā prioritāte izvēlēti Covid-19 slimnieki, bet pārējie tiek sodīti, jo viņi netiek uz plānveida pieņemšanām, izmeklējumiem un operācijām valsts iestādēs. Lai nepasliktinātu savu veselības stāvokli, pacienti ir spiesti izvēlēties privātās medicīnas iestādes par daudz lielāku samaksu, vai arī vispār nenokļūt līdz tai, sacīja iniciatīvas autors.

Pēc viņa vārdiem, šobrīd daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņiem jādod iespēja brīvi izvēlēties un kādu konkrētu viedokli nedrīkst uzspiest. Tomēr viņu brīvība samazina kvalitatīvas ārstēšanās iespējas citiem iedzīvotājiem, uzskata iniciatīvas parakstītāji, kas esot pretrunā ar vienlīdzības pamatprincipiem.

"Mūsuprāt, sabiedrības daļai, kura vakcinējas un ir izpildījusi pienākumu pret sabiedrību un valsti, nevajadzētu uzņemties citu pieņemto lēmumu sekas," teica Kravalis, piebilstot, ka arī valstij nebūtu par to jāmaksā. Iniciatīvas parakstītāji uzskata, ka nevakcinēšanās ir apzināta rīcība. Viņuprāt, izmaksu segšana no valsts puses bija saprotama pandēmijas sākumā, tomēr tagad, kad ir pieejamas efektīvas vakcīnas, kas pasargā no smagas saslimšanas gaitas, ir diskriminējoši pret pārējo sabiedrību un pacientiem, kuri nevar saņemt pilnībā apmaksātu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.

"Nevakcinētie atsakās no valsts palīdzības, bet tas pieprasa to simtiem reižu lielākā apmērā un uz citu sabiedrības locekļu rēķina," akcentēja Kravalis, ar to domājot, ka iedzīvotājiem ir iespēja saņemt poti pret Covid-19, kas izmaksu ziņā ir daudz lētāka, nekā stacionēšana.

Viņš arī minēja, ka ASV viena pacienta ārstēšana izmaksā virs 20 000 dolāru, kamēr Latvijā šīs izmaksas ir daudz zemākas - aptuveni 3500 eiro.

Komisijas sēdē viņš arī akcentēja, ka visā valstī slimnīcās atver arvien jaunas nodaļas, tomēr par to neesot jāpriecājas, jo tas nozīmē, ka tiek slēgtas citas nodaļas. Viņaprāt, nav saprotams, kur paliek šo nodaļu pacientu tiesības.

Kravalis uzskata, ka ir radīta unikāla pacientu grupa, kurai ir tikai tiesības, bet nav ne pienākumu, ne atbildības pret citiem sabiedrības locekļiem un valsti. Viņš šā brīža situācijā saredz līdzības ar Džordža Orvela sarakstītajā grāmatā "Dzīvnieku ferma" pausto, sakot, ka "visi pacienti ir vienlīdzīgi, bet daži pacienti ir nevienlīdzīgāki", ar to domājot nevakcinētos Covid-19 pacientus, kuriem nav pienākumu, bet pastāv tikai viņu brīvība.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka no epidemioloģiskā viedokļa nevar atbalstīt šo iniciatīvu, jo tādā veidā tiktu pieļauti finansiāli šķēršļi, lai pacienti vērstos pēc palīdzības.

Ja slimnieks nevērsīsies pēc medicīniskas palīdzības, viņš var turpināt izplatīt šo infekciozo slimību, pauda Perevoščikovs, piebilstot, ka visbīstamākie Covid-19 pacienti ir divas dienas pirms simptomu parādīšanās un pirmajā nedēļā, kad simptomi parādījušies.

Arī vairāki Veselības ministrijas (VM) ierēdņi norādīja, ka nevar atbalstīt šādu iniciatīvu. VM Sabiedrības veselības departamenta direktors Jānis Hahelis pateicās, ka ir sabiedrības daļa, kura domā, kā risināt šo problēmu, vienlaikus norādot, ka tas esot neētiski liegt cilvēkam veselības pakalpojumu, tikai tāpēc, ka viņš nespēj veikt līdzmaksājumu.

Tāpat svarīgi ir nepieļaut tālāku infekcijas izplatību, kas nozīmē, ka pacientu šķirošana pēc spējas veikt līdzmaksājumu nebūtu pieļaujama. Viņš arī minēja, ka ir liela daļa iedzīvotāju, kuri nav pret vakcināciju, taču dažādu apsvērumu dēļ nav paguvuši to izdarīt.

"Sodīt viņus un likt justies slikti, tāpēc, ka viņš nepaspēja aiziet vakcinēties, nedrīkstētu," uzskata Hahelis, piebilstot, ka, cilvēkam nokļūstot slimnīcā ar dažādām diagnozēm, ārstam būtu jāizvēlas, ko ārstēt. Viņaprāt, būtu necilvēcīgi no mediķiem to prasīt.

Savukārt VM Juridiskās nodaļas juriskonsulte Kitija Kravale atsaucās uz Satversmes 111.pantu, kurš nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Viņa uzsvēra, ka Covid-19 nav vienīgā infekcijas slimība un to nevajadzētu "izcelt". Tāpat, Kravales ieskatā, iedzīvotāji, kuri nespētu samaksāt par ārstēšanās izdevumiem, nokļūtu sociāli neaizsargātajā iedzīvotāju grupā, kas būs slogs valsts budžetam jebkurā gadījumā.

Tāpat šādas normas pieņemšana varētu radīt vēl lielāku šķelšanos sabiedrībā starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem iedzīvotājiem.

Komisijas loceklis Vitālijs Orlovs (S) pauda viedokli, ka Latvijā veselības aprūpes sistēma balstās uz solidaritātes principu - veselais maksā par slimo. Viņš minēja, ka bieži labi pelnoši, gados jaunāki cilvēki grib šo sistēmu mainīt un noteikt, lai tā būtu kā ASV, kur cilvēks ir apdrošināts un saslimšanas gadījumā saņems perfektu veselības aprūpi.

Viņaprāt, kolektīvā iesnieguma autoriem jāapdomā, vai tiešām Latvijā gribētu mainīt veselības aprūpes sistēmu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) rosināja nodot iniciatīvu tālākai izvērtēšanai parlamenta Sociālo lietu komisijā, lai tur turpinātu rūpīgu diskusiju par šo jautājumu. Tam piekrita arī "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs, deputāts Ainars Latkovskis, sakot, ka šo iniciatīvu noraidīt būtu "morāli nepareizi".

Viņaprāt, cilvēki, kuri lemj nevakcinēties, atstāj iespaidu uz sabiedrību, un to ļoti skaidri šodien izklāstījuši iniciatīvas iesniedzēji, kā arī VM. Tāpat, politiķa ieskatā, arī Orlovam "kaut kur ir taisnība lielā teorētiskā bildē", tāpēc viņš rosināja turpināt par šo jautājumu diskusiju.

Diskusiju rezultātā komisija vienbalsīgi lēma uzticēt iniciatīvu izvērtēt parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā. Par to vēl lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par priekšlikumu "neattaisnoti nevakcinētajiem" Covid-19 pacientiem ārstēšanās izdevumus segt pašiem.

Iniciatīvu iesniedzis Kravalis, kurš norādīja, ka slimnīcās ar SARS-CoV2 infekcijas vidēji smagu un smagu gaitu tiek stacionēti arvien vairāk pret Covid-19 nevakcinēti pacienti. Nokļūšana slimnīcā ar Covid-19, it īpaši intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļās, rada valstij milzīgus izdevumus.

Viņš atzīmēja, ka ārstiem vēl joprojām nav ļoti iedarbīgu medikamentu vidēji smagas un smagas Covid-19 infekcijas ārstēšanai, tomēr jau vairāk nekā sešus mēnešus ir pieejama "ļoti iedarbīga profilakse" ar vakcīnām.

Vienas vakcīnas izmaksas esot līdz pat 300-400 reizēm mazākas nekā pacienta ārstēšana intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļā. Izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, patlaban sedz nodokļu maksātāji, informēja Kravalis, vienlaikus akcentējot, ka vairāk nekā 97% no Covid-19 pacientiem, kas tiek uzņemti slimnīcās ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, nav vakcinēti.

"Sabiedrības daļai, kura ir vakcinēta, nevajadzētu uzņemties citu izdarīto lēmumu sekas. Arī valstij nevajadzētu uzņemties segt apzināti nelīdzestīgu cilvēku radītās izmaksas," uzskata iniciatīvas iesniedzējs.

Pēc viņa domām, Saeimai ir likumiski jānostiprina, ka pandēmiju gadījumos pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas, šajā gadījumā ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām.

Pilngadīgas personas, izmantojot valsts nodrošinātās bezmaksas vakcīnas, lielā mērā var palīdzēt valstij izvairīties no šīm izmaksām un pasargāt sevi no smagas slimības gaitas un nāves, norāda Kravalis.

Parakstu vākšanas iniciators pauda, ka cilvēkiem ir jāiemācās ne tikai cienīt dažādus viedokļus, bet arī atbildēt par savu viedokli un ar to neradīt apgrūtinājumus un papildus izmaksas ne citiem sabiedrības locekļiem, ne valstij.

Ar piedāvāto risinājumu tikšot samazināti valsts izdevumi, ko rada nevakcinētu cilvēku ārstēšana. Ja ārstēšanās izmaksas, kas būtu jāsedz pašiem pacientiem, kuri atteikušies no vakcinācijas, palielinās vakcinēto iedzīvotāju skaitu, būšot arī liels netiešais ieguvums.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādīja, ka sagaida kvalitatīvu diskusiju par šo iniciatīvu parlamentā.