Aptauja: Gada laikā cilvēki alkoholu sākuši lietot biežāk; 24% nelieto vispār

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pagājušā gada pavasarī kopumā 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka biežāk sākuši lietot alkoholu, tostarp 4% - izteikti biežāk, bet 12% - nedaudz biežāk, secināts jaunākajos "Benu aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti, sadarbībā ar kompāniju "Gemius" aptaujājot vairāk nekā 1800 iedzīvotāju.

Šoruden tas ir par 6% vairāk nekā 2020.gada oktobrī, kad šādu atbildi sniedza 10% respondentu, tostarp 3% alkoholu lietoja izteikti biežāk, bet 7% - nedaudz biežāk.

Patlaban izmaiņas alkohola lietošanas paradumos nav novērojuši 42% iedzīvotāju, 12% šobrīd alkoholu lieto mazāk nekā pirms tam, 24% alkoholu nelieto vispār, 2% Covid-19 laikā alkohola lietošanu ir atmetuši pilnībā, savukārt vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja,

Salīdzinot rezultātus pēc dzimuma, redzams, ka izteikti biežāk alkoholu sākuši lietot vīrieši. Sieviešu vidū alkoholu šobrīd biežāk lieto 7% (2% - izteikti biežāk, 5% - nedaudz biežāk), 45% izmaiņas nav novērojušas, 31% alkoholu nelieto vispār, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, bet 2% aptaujāto sieviešu Covid-19 laikā ir atmetušas alkohola lietošanu.

Savukārt starp aptaujātajiem vīriešiem alkoholu biežāk lieto 27% (7% - izteikti biežāk, 20% - nedaudz biežāk), 38% izmaiņas nav novērojuši, 23% alkoholu nelieto vispār, 10% alkoholu lieto mazāk nekā pirms pandēmijas, 1% alkohola lietošanu Covid-19 laikā ir atmetuši vispār, bet 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājas, ka kopumā šobrīd ar alkohola lietošanu vairāk aizraujas latvieši. 17% latviešu atzinuši, ka Covid-19 laikā alkoholu lieto biežāk (4% - izteikti biežāk, 13% - nedaudz biežāk), 43% izmaiņas nav novērojuši, 14% alkoholu lieto mazāk nekā iepriekš, 25% alkoholu nelieto vispār, 2% Covid-19 laikā ir atmetuši iedzeršanu, bet vēl 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tikmēr krievvalodīgo vidū 11% atklāja, ka Covid-19 laikā alkoholu lieto biežāk (5% - izteikti biežāk, 6% - nedaudz biežāk), 46% izmaiņas nav novērojuši, 10% alkoholu lieto mazāk nekā iepriekš, 46% šajā laikā alkoholu nelieto vispār, bet vēl 2% Covid-19 laikā ir atmetuši iedzeršanu.

Raugoties uz iegūtajiem rezultātiem pēc respondentu vecuma, aptaujas veicēji secina, ka Covid-19 laikā biežāk alkoholu lieto gados jaunāki un vidēja vecuma cilvēki, piemēram, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 16% šobrīd alkoholu lieto biežāk nekā pirms pandēmijas (6% - izteikti biežāk, 10% - nedaudz biežāk), savukārt vecumā no 35 līdz 44 gadiem šis rādītājs ir 26% (8% - izteikti biežāk, 18% - nedaudz biežāk), kamēr pārējās vecuma grupās tas svārstās no 6% līdz 14%.

Salīdzinājumā ar 2020.gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem, secināms, ka šobrīd alkohols tiek lietots nedaudz biežāk, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% - izteikti biežāk, 7% - nedaudz biežāk), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.

Vairāk nekā gada laikā ir samazinājies respondentu īpatsvars, kuri alkoholu nelieto vispār. Ja pērnā gada pavasarī tie bija 33%, tad šobrīd 27%.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", internetā aptaujājot 1883 respondentus.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais