Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sadarbojoties asinsvadu un sirds ķirurgiem, pirmo reizi Latvijā veikta pilna aortas protezēšana jeb nomaiņa 22 gadus jaunam pacientam ar iedzimtu saistaudu slimību.
Kā informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Mileiko, operācija ilga vairāk nekā astoņas stundas un tās laikā pacientam tika nodrošināta mākslīgā asinsrite. Pēc operācijas jaunietis pamazām atveseļojas un viņa veselības stāvoklis pašlaik ir apmierinošs.
Līdz šim pieredzes trūkuma dēļ pacienti ar Marfāna sindromu operācijas veikšanai tika sūtīti uz ārvalstīm. Eiropas lielākais un vadošais centrs, kur veic šādas operācijas, atrodas Māstrihtas Universitātē. Šoreiz, pateicoties kopīgam Latvijas un Nīderlandes speciālistu veikumam, pacients varēja saņemt nepieciešamo ārstēšanu Latvijā.
Operācijas laikā palīdzību sniedza asinsvadu ķirurģijas aortas patoloģijas specialists no Māstrihtas universitātes Maikls Džeikobs un viņa kolēģis Volfgangs Būre. Stradiņa slimnīcu pārstāvēja multidisciplināra ārstu un māsu komanda: asinsvadu ķirurgi Kaspars Ķīsis un Roberts Rumba, kardioķirurgi Kristiāns Meidrops un Ints Putniņš, kardioanestezioloģes Eva Strīķe un Inguna Krustiņa, perfusioniste Biruta Mozule un citi kolēģi profesora Daiņa Krieviņa vadībā.
Krieviņš skaidroja, ka Marfāna sindroms ir pārmantota saistaudu sistēmslimība, kas nereti skar aortu un maģistrālos asinsvadus, sirdi, skeletu un citus orgānus. Veidojot aortas paplašinājumus un aneirismas, aorta var plīst un pacienti var aiziet bojā. Slavenākie Marfāna sindroma pacienti vēsturē esot bijušais ASV prezidents Ābrams Linkolns un Romas imperators Jūlijs Cēzars.
"Marfāna sindroma pacienti parasti ir augumā gari, ar garām rokām, kājām, pirkstiem un pēdām. Ņemot vērā Eiropas epidemioloģisko statistiku, Latvijā ar šo saslimšanu vajadzētu būt aptuveni 100-200 cilvēkiem, taču diemžēl ne vienmēr šī slimība tiek laikus diagnosticēta un pašlaik mediķu redzes lokā ir tikai atsevišķi pacienti," piebildis Krieviņš.