Latvijā vērojams pastāvīgs jaunu depresijas gadījumu skaita pieaugums

© pexels.com

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs 15-64 gadu vecumā cieš no depresijas, un 60-80% no pašnāvību upuriem bijuši depresijā - šī saslimšana ir viens no būtiskākajiem pašnāvības riska faktoriem.

Vienlaikus lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuri cieš no depresijas, slimības stigmas dēļ pēc palīdzības nevēršas vai to meklē novēloti, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) kampaņas "Depresijas cena" ietvaros veiktās intervijas ar ārstiem psihiatriem un depresijas pacientiem.

Kaut arī Latvijā vērojams pastāvīgs jaunu depresijas gadījumu skaita pieaugums, lielā daļā sabiedrības valda iesakņojušies mīti, stereotipi un vispārinājumi par depresiju, tās atpazīšanu, pieņemšanu un ārstēšanu.

Pacienti to atzīst un pieņem kā saslimšanu lielākoties tikai pēc ārsta apmeklējuma un apstiprinātas diagnozes, palīdzību meklējot tikai tad, kad jau ir ļoti slikti.

LPA kampaņā "Depresijas cena" aicina uzlabot izpratni par depresiju, lai veicinātu depresijas ārstēšanu, kliedētu dažādus ar to saistītos mītus, mazinātu pašnāvību statistiku, ko tieši ietekmē smagas depresijas gadījumi, un atgādinātu, ka depresija cena ir augsta - tā sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, jo traucē cilvēkam pildīt darba pienākumus.

"Depresija ir psihiska saslimšana, kas ir jāārstē. Diemžēl nereti sasirgušie palīdzību meklē jau ielaistos - vidēji smagos un smagos depresijas gadījumos, kad zūd darbaspējas, parādās grūtības veikt ikdienišķas lietas, uzmācas domas par pašnāvību. Gados jaunāki cilvēki ir salīdzinoši labāk informēti un biežāk meklē palīdzību. Tomēr kopumā gan pacientu rindās, gan sabiedrībā saskaramies ar visai vāju izpratni par depresiju kā slimību, ar kuru var saslimt jebkurš un kam nav nekāda sakara ar rakstura vājumu," novērojumos dalās LPA prezidents prof. Māris Taube.

Sabiedrībā izplatītākie mīti sniedz priekšstatu par depresiju kā par psiholoģisku problēmu vai nespēju saņemties, nesaistot to ar saslimšanu un neapzinoties slimības nopietnību - sevišķi tāpēc, ka nereti depresijai nav acīmredzama cēloņa. Sabiedrības neizpratne un nosodošā attieksme, kauns par savu šķietamo vājumu, bailes zaudēt darbu, nokļūt psihiatrijas pacientu reģistrā un zaudēt "normalitātes" statusu, mīts, ka medikamenti depresijas ārstēšanai rada pieradumu, - iemesli, kāpēc cilvēki nevēršas pēc palīdzības, ir dažādi, taču pamatā tas ir zināšanu un izpratnes trūkums par šo slimību, norāda ārsti psihiatri.

"Viena no pārliecībām, ko pauž depresijas pacienti, ir bezspēcība un pārliecība, ka viņiem neviens nevar palīdzēt, ka risinājuma šajā šķietamajā bezizejas situācijā nav. Tomēr risinājums ir, depresija ir ārstējama! Tāpēc vēl jo vairāk satraucošs ir fakts, ka palīdzību meklē tikai aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju, kurus skārusi depresija," uzsver Māris Taube.

LPA pētījums liecina, ka, uzsākot ārstēšanos, pacientu pieredze kopumā ir pozitīva, kā būtiskākos ieguvumus minot speciālistu pieejamību, valsts kompensācijas medikamentiem 75% apmērā un apmaksātas vizītes.

Ļoti atzinīgi tiek vērtēta iespēja apmeklēt ambulatoros psihiatrijas dienas centrus, papildus saņemot arī citu speciālistu - psihologu, mākslas terapeitu u. c. - konsultācijas. Vienlaikus ārsti norāda uz nepietiekamo finansējumu, kas neļauj depresijas pacientiem saņemt valsts kompensētus medikamentus 100% apmērā, tādējādi daļu jaunāko zāļu padarot pieejamu tikai maksātspējīgākajai sabiedrības daļai.

Kā vēl vienu problēmu eksperti izceļ vīriešu nevēlēšanos meklēt palīdzību depresijas gadījumos. Kaut arī kopumā biežāka depresijas izplatība vērojama sieviešu vidū, 2021.gadā Latvijā vīrieši pašnāvību izdarījuši apmēram piecas reizes biežāk nekā sievietes. Ārsti norāda - vīrieši mēdz noliegt depresiju, jo kopš mazotnes audzināti pēc sabiedrībā valdošiem uzskatiem, ka vīrietim jābūt stipram. Tāpēc ir būtiski skaidrot, kas ir vīrišķība, laužot stereotipus un atgādinot, ka spēka apliecinājums ir vēršanās pēc palīdzības, nevis problēmas noliegšana.

Svarīgākais