Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien, 23. augustā, ir iesniegusi Veselības ministrijai streika prasības (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības), jo, neraugoties uz atkārtotiem arodbiedrības aicinājumiem, nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem.
LVSADA jau iepriekš ziņoja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2021. g. 17. jūnija sēdē beidzot izdevās novērst Veselības ministrijas nodomu ārstniecības personu darba samaksas mainīgajā daļā vairs neiekļaut Darba likumā paredzētās vispārējās piemaksas (par virsstundām, darbu svētku dienās, nakts darbu, u. c.) un Ministru kabineta noteikumu paredzētās speciālās piemaksas (piem., par darbu, kas saistīts ar īpašu risku).
Tomēr arodbiedrībām neizdevās panākt, ka 2022. un 2023. gadā darba samaksas pieaugums tiek plānots arī jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam. To Veselības ministrija atteicās iekļaut nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, tajā pašā laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā. Kaut arī LVSADA iebilda, ka šāda attieksme pret zemāk atalgoto personālu ir netaisnīga un diskriminējoša, veselības ministrs D. Pavļuts iebildumus noraidīja, jo darba samaksas paaugstināšana tikai ārstiem un māsām pilnībā atbilstot jaunajam darba samaksas modelim, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs.
Ņemot vērā Veselības ministrijas nostāju, LVSADA padome nolēma izvirzīt divas streika prasības: 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par 10%.
Atbilstoši Darba strīdu likumam, Veselības ministrijai triju dienu laikā ir rakstveidā jāsniedz atbildi uz LVSADA iesniegtajām prasībām.
