Sāp celis? Ko darīt un kā palīdzēt mazināt diskomfortu, atbildes sniedz speciālisti

Cilvēkiem gados ceļgalu sāpes visbiežāk izskaidrojamas ar "nostaigāto" gadu skaitu, savukārt otra lielākā grupa ir fiziski aktīvi cilvēki, kuri gūst traumas, nodarbojoties ar kādu sporta veidu vai esot aktīvi ikdienā.

Diskomforts, hroniskas sāpes, pilnuma sajūta ceļgalos - šīs un citas sūdzības var sagādāt gana daudz raižu un apgrūtināt ikdienu. Kādas ir biežāk sastopamās ceļgalu traumas un problēmas, un ko darīt, lai saglabātu ceļgalu veselību, stāsta traumatologs, ortopēds Laimonis Zuļģis un farmaceite Ilze Priedniece.

Izplatītākie iemesli ceļgalu sāpēm

Ceļa locītavu sāpju iemesli var būt dažādi, piemēram, trauma, saišu bojājums, meniska plīsums, iekaisums, cista, artrīts, novecošanās procesa izraisītās pārmaiņas, autoimūnas saslimšanas, palielināta fiziskā slodze, kad ir pārāk noslogota ceļa locītava, piemēram, intensīvi treniņi, kā arī citas locītavu saslimšanas, tāpēc ir svarīgi vērsties pie ārsta, lai to noskaidrotu, stāsta farmaceite I. Priedniece.

I. Priedniece uzsver, ka sāpes var iedalīt akūtās un hroniskās. Hroniskas sāpes izraisa, piemēram, osteoartrīts vai reimotoīdais artrīts. Savukārt akūtas ceļu locītavu sāpes rodas traumas rezultātā, piemēram, nokrītot vai paslīdot uz slidenas ietves, gūstot sporta traumas.

Izplatītākā sporta trauma ir meniska plīsums. Tas var notikt tad, kad mēs noslogojam kājas. Vasarā visbiežāk tas var notikt, spēlējot volejbolu, basketbolu, strītbolu, dejojot, savukārt ziemā - slēpojot, slidojot, snovojot. Plīsušo menisku būtu vēlams operēt vai evakuēt no locītavas. To var veikt ar ķirurģisku metodi - artroskopiju, stāsta traumatologs L. Zuļģis. Otra izplatītākā trauma ir krustenisko saišu bojājums. Dr. Zuļģis atzīst, ka pēc gūtas ceļgalu traumas izvēle ir - sadzīvot ar šo faktu un diskomforta sajūtu vai veikt ķirurģisku iejaukšanos. Krusteniskās saites jauniem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar sportu, restaurē, taču atkarībā no dzīvesveida, vecuma un vēlmēm liela daļa cilvēki izvēlas tās neoperēt, jo ar šo problēmu var diezgan labi sadzīvot.

Šķidrums ceļgalos

Pie biežāk sastopamajām ceļgalu kaitēm pieskaitāma arī šķidruma uzkrāšanās ceļgalos. Kad ir notikusi trauma, organisms mēģina locītavu aizsargāt, tāpēc sinoviālais apvalks, kas izklāj locītavu no iekšpuses, sāk pastiprināti izdalīt šķidrumu, lai ceļgala locītava kustētos vieglāk.

Pirmie simptomi, ja ceļgalos krājas šķidrums:

1. ceļgals noapaļojas;
2. ceļgalā ir pilnuma sajūta, diskomforts un spiediens;
3. ceļgala locītavu nevar līdz galam saliekt, iztaisnot.

Traumatologs L. Zulģis skaidro, ka šķidrums ceļgalos nav jāārstē, taču ir jāārstē iemesls, kāpēc tas veidojas, tāpēc būtu ieteicams doties pie speciālista, lai veiktu papildu izmeklējumus.

Pirmā palīdzība

Pirmā palīdzība, gūstot ceļgala traumu, ir vēsums pie traumētās vietas - ērti izmantojumi būs atvēsinošie aerosoli vai aukstuma kompreses. Atvēsinošie aerosoli ātri mazina tūsku un iekaisumu, ja uzreiz pēc traumas gūšanas apstrādā sasisto vietu. Tam seko ārsta ieteiktie norādījumi - miera režīms, vēsas kompreses, medikamenti sāpju mazināšanai. Ceļgalu traumu ārstēšana var būt kompleksa, taču katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Visbiežāk atveseļošanās procesā tiek rekomendēti atbilstoši medikamenti, dzīvesveida izmaiņas, fizikālās terapijas procedūras, fizioterapeita nodarbības, teipošana, ortožu lietošana un smagākos gadījumos arī ķirurģiskas iejaukšanās, skaidro farmaceite I. Priedniece.

Svarīgā profilakse

No traumām, kuras ir saistītas ar sportu, mēs sevi nevaram pasargāt, skaidro traumatologs. Taču par profilaksi ceļgalu veselībai varam uzskatīt veselīgu un adekvātu dzīvesveidu.

• Normāls svars. Ceļu locītavu veselībai būtiski ir saglabāt veselīgu ķermeņa svaru. Ķermeņa svara samazināšana atslogos ceļu locītavas.
• Kustībās ir spēks! Kustoties mēs nodarbinām locītavas un ceļgalu muskulatūru. Svarīgas būs regulāras fiziskās aktivitātes, kas ir piemērotas katra veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai, vecumam un dzimumam. Ceļu locītavām saudzīgas fiziskās aktivitātes ir peldēšana un staigāšana.
• Psihoemocionālie aspekti. Tie ir saistīti ar domāšanu, pasaules uztveri, virtuālo smagumu, kuru mēs nesam sev līdzi ik dienas. Arī tas atstāj būtiski ietekmi uz mūsu veselību un locītavām.

Farmaceite iesaka izvairīties no pārslodzes, ikdienā sekojot līdzi tam, lai netiktu pārslogotas ceļu locītavas ar smagumu celšanu un nešanu, kā arī netiktu pārlieku palielināta fiziskā slodze. Protams, svarīgi izvēlēties arī ērtus un piemērotus apavus gan ikdienas gaitām, gan sportojot.

Dr. Zuļgis iesaka pret locītavām izturēties saudzīgi un ar cieņu, taču vissvarīgākais ir tās vienkārši regulāri lietot jeb kustēties! Jo, tiklīdz mēs uz zināmu laiku noliekam locītavas mierā, tās vienkārši paliek stīvas.

Vitamīni un minerālvielas kaulu un locītavu veselībai

Locītavu un kaulu veselībai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas vislabāk uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, tajā iekļaujot dārzeņus, augļus, graudaugu un piena produktus, gaļu, olas, zivis, kas satur omega taukskābes. Ja uzturā nelieto zivis, omega taukskābes var uzņemt ar zivju eļļu, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Locītavu veselībai noderīgi ir selēns, mangāns, varš, D, C, A un E vitamīns, kolagēns, mežrozīšu, ingvera ekstrakts, kurkuma, glikozamīns, omega taukskābes, hialuronskābe, hondroitīns. Medikamentus, kas satur glikozamīnu vai avokado un sojas pupiņu eļļas, lieto, lai atvieglotu ceļa locītavas osteoartrīta simptomus.

Kaulu veselībai nozīmīgi ir kalcijs un D vitamīns. Svarīgi noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai nepietiekamības gadījumā to koriģētu ar D vitamīna līdzekļiem, kas pieejami dažādās formās - pilieni, spreji, kapsulas, tabletes, katram lietotājam atbilstošā devā.