Vērtējot savu svaru, 73% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir paaugstināts svars (27% - palielināts par 1 līdz 5 kg, 29% - palielināts par 6 līdz 15 kg, 17% - palielināts par vairāk nekā 15 kg), 25% savu svaru vērtē kā optimālu, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Analizējot aptaujas datus pēc dzimuma, biežāk par paaugstinātu svaru atbildējušas sievietes. Starp aptaujātajiem vīriešiem savu svaru kā paaugstinātu vērtē 68% respondentu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 76%. Pēc vecuma izteikti parādās tendence, ka, palielinoties vecumam, pieaug respondentu īpatsvars, kuri savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Interesanti, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni biežāk savu svaru vērtē kā optimālu. Starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 23% uzskata, ka viņiem ir optimāls svars, iedzīvotāju vidū ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību šādi domā 27%, bet ar pamatizglītību - 44%. Tāpat veidojas tieša sasaiste starp respondentu svara pašvērtējumu un to, cik bieži viņi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pamatā liekā svara veidošanos ietekmē dzīvesveids - mazkustīgums, alkohola lietošana un neveselīgi ēšanas paradumi, tomēr lieko svaru var veicināt arī vielmaiņa, kas ir mantota ģenētiski, tādēļ paaugstinātu svaru vismaz daļēji var saistīt ar iedzimtību. Liekais svars ir bīstams sirds un asinsvadu veselībai, jo tas, piemēram, paaugstina asinsspiediena problēmu riskus un holesterīna līmeni, kas var novest pat līdz insultam. Paaugstināts svars var veicināt arī elpošanas traucējumus, piemēram, krākšanu un miega apnoju (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā). Liekais svars ir arī nozīmīgs riska faktors 2. tipa cukura diabētam, kā arī tas veicina žultsakmeņu rašanos un paaugstina risku saslimt ar dažādiem vēža veidiem. Tāpat nereti cilvēki, kuriem ir liekais svars, izjūt arī emocionālos sarežģījumus, jo viņi nejūtas ērti vai pat kaunas par savu ķermeni. Ilgstoša neapmierinātība ar savu ārējo izskatu var pazemināt pašvērtējumu, pasliktināt dzīves kvalitāti, veicināt nomāktību vai pat depresiju.
Lielākajā daļā gadījumu optimāls svars ir tāds, kas atbilst veselīgam ķermeņa masas indeksam (ĶMI). Protams, var būt gadījumi, kad ĶMI nav optimāls, bet pacienta svars ir veselīgs (piemēram, ja ir ļoti liela muskuļu masa), bet šādi gadījumi ir reti. ĶMI aprēķina, ķermeņa svaru (kilogramos) dalot ar auguma garumu (metros) kāpinātu kvadrātā. Normāls ĶMI ir 18,5-25. Ja ĶMI ir lielāks par 25, ir lieka ķermeņa masa.
Z. Zitmane uzsver, ka svara kontroles pamatnoteikums ir veselīgs dzīvesveids. Jālieto veselīgs uzturs - jāēd daudz dārzeņu un augļu, arī graudaugu produktu, bet jāizvairās no saldumiem, balto miltu produktiem, kā arī trekniem ēdieniem un cukurotiem dzērieniem. Nav ieteicams arī aizrauties ar alkoholisku dzērienu lietošanu. Katru dienu jāizdzer vismaz 1,5-2 litri ūdens. Nedrīkst aizmirst arī par fiziskām aktivitātēm - katru dienu zemas vai mērenas slodzes fiziskām aktivitātēm (piemēram, pastaigām) jāvelta vismaz 60 minūtes.
Tāpat speciāliste norāda, ka nav vēlams uz savu galvu uzsākt diētas, badoties vai pēkšņi daudz sportot - ja pacients vēlas samazināt svaru, vispirms vajadzētu konsultēties ar dietologu, uztura speciālistu vai ģimenes ārstu, kas ieteiks, kā zaudēt svaru, nekaitējot veselībai.