Gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs neplāno vakcinēties pret Covid-19

 
©EPA/Scanpix/Leta

44% Latvijas iedzīvotāju ir jau vakcinējušies vai plāno vakcinēties pret Covid-19, 14% nav vēl izlēmuši, bet 42% neplāno vakcinēties - no tiem 20% ir pilnībā pārliecināti par savu izvēli nevakcinēties, bet 22% norādījuši, ka drīzāk nevakcinēsies, liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" jaunākais pētījums.

Lai arī eksperti apstiprina, ka vakcinēšanās ir droša un tā ir vienīgā iespēja pandēmijas apturēšanai, biežākais iedzīvotāju nevakcinēšanās iemesls - trūkst pārliecības, ka vakcīna spēs pasargāt (49%).

Tāpat liela daļa sabiedrības kā iemeslu min bailes no iespējamām vakcīnas blakusparādībām (44%), savukārt trešdaļa (29%) kopumā neatbalsta vakcinēšanos, bet vēl aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs (12%) uzskata, ka viņam ir pietiekami stipra veselība un imunitāte, un domā, ka tādējādi saslimšanas ar Covid-19 gadījumā nekas briesmīgs nenotiktu.

Mazākajai daļai jeb 8% aptaujāto šobrīd vakcinēties neļauj veselības stāvoklis, bet 7% līdz šī gada martam jau bija pārslimojuši Covid-19.

Pret Covid-19 noteikti neplāno vakcinēties visbiežāk iedzīvotāji ar zemāku izglītību (32%) un ienākumiem (29%), kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā neveselīgu (26%).

Šobrīd drīzāk nevakcinēsies nolēmušas vairākas respondentu grupas. Šādu atbildi, piemēram, sniegusi teju trešdaļa (28%) jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, vidējā vecuma cilvēki no 35 līdz 44 gadiem (28%), kā arī iedzīvotāji ar pamatizglītību (30%).

Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši ir norādījušas, ka jau ir vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk uzsver cilvēki, kas sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar augstāko izglītību un rīdzinieki.

Sociologs un pētījumu centra SKDS īpašnieks Arnis Kaktiņš uzskata, ka pietiekami liela sabiedrības daļa (14%, kuri vēl nevarēja pateikt savu lēmumu, bet 22% atbildēja drīzāk nē) vēl nav nosliekušies par labu vakcinācijai, taču nepieder kategoriski noskaņotajai iedzīvotāju grupai. "Pakāpeniski pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, varētu mainīties arī ne pārāk kategoriski noskaņoto iedzīvotāju viedoklis. Domājams, ka 36% savu nostāju nākotnē varētu mainīt", komentē Arnis Kaktiņš.

Līdzīgu viedokli pauž Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģe Agita Lūse: "Bažīgajiem un neticīgajiem iedzīvotājiem, proti, tiem, kuri baidās no vakcīnu blaknēm vai nav pārliecināti par to efektivitāti, manuprāt, nepieciešama sistemātiska, empātiska, turklāt konkrētām sociāli demogrāfiskām grupām pielāgota komunikācija. Tāda, kurā ir vieta arī atgriezeniskajai saitei. Ļoti iespējams, ka līdz šim šie cilvēki nav saņēmuši atbildes uz viņus satraucošiem jautājumiem vai paustie viedokļi nav viesuši skaidrību."

Tāpat sociālantrapoloģe skaidro, ka informācijas apstrāde prasa laiku, iedziļināšanos un iemaņas, turklāt daudzi cilvēki svarīgus jaunumus raduši izdibināt vispirms no apkārtējiem, personisku kontaktu ceļā. No ziņu, sociālās reklāmas un paziņu ieskatu drumslām katram jāizveido kāda kopaina, bet tās izveidē aktualizējas indivīda iepriekšējā pieredze: pirmkārt, kā agrāk risināti veselības sarežģījumi. Otrkārt, ķermeniskā pieredze dažādās situācijās (fiziskā izturība, alerģijas, hroniskas slimības u.tml.). Treškārt, pieredze saskarsmē ar valsts institūcijām, vietējo kopienu, reliģiskām draudzēm. Šīs pieredzes šķautnes tā vai citādi ievirza cilvēka attieksmi pret jauno - Covid-19 diktēto situāciju.

"Vissarežģītākā sabiedrības daļa ir tie, kuri ir pilnībā pārliecināti, ka nevakcinēsies un tie, kuri kopumā neatbalsta vakcinēšanos. Šī attieksme visdrīzāk sakņojas noteiktā pasaules uzskatā, kurā vakcīnas tiek iztēlotas kā svešs, maz zināms un visnotaļ neuzticams spēks. Maz ticams, ka šādu pārliecību, katrā ziņā vismaz tuvākajos mēnešos, varētu nozīmīgi mainīt aktīva komunikācija un informēšana," stāsta Agita Lūse.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!