Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti?

 
©pexels.com

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju.

Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, - tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Inovāciju ekosistēma nevar pastāvēt tikai vienas nozares ietvaros. 5G tīkls, programmatūras ražotāji un IKT uzņēmumi veido komunikāciju infrastruktūru jeb tehnoloģisko bāzi, taču ne mazāk svarīgi ir citi interesenti - zinātnieki un tehnoloģiju lietotāji, kuri gatavi izmēģināt inovācijas un izmantot tās ikdienā. Lai radītu likumisko ietvaru un stimulētu ekosistēmas attīstību, būtiska ir arī aktīva iesaiste no valsts pārvaldes puses. Tikai visu šo procesu dalībnieku sadarbībā un mijiedarbībā ir iespējams pilnībā izmantot to potenciālu, ko medicīnas tehnoloģijās Latvijā tikai sāk apjaust.

Kā norādīts "Ericsson 5G un veselības aprūpes ziņojumā", 5G tīkla pienesums nākotnes veselības aprūpē ir precizitāte, jo datu apmaiņa notiek praktiski bez laika nobīdes, nodrošinot liela datu apjoma nosūtīšanai nepieciešamo kapacitāti. Vēl viens būtisks faktors ir tīkla uzticamība un pieejamība, kā arī ilgāka ierīču barošanas elementu darbība.

Ņemot vērā, ka sarežģītas ķirurģiskas operācijas var ilgt daudzas stundas, 5G tīkls rada papildu drošību, jo iepriekš sakaru pārrāvums varēja maksāt pacienta dzīvību. Medicīniskā apmācība virtuālās un papildinātās realitātes vidē, pacientu veselības aprūpe ārpus ārsta redzesloka, savlaicīga diagnostika, veselības stāvokļa monitorings, pacientu datu analīzes sistēmas, 3D orgānu modeļu un personalizētu ortopēdisko ierīču drukāšanai, kā arī dronu izmantošana ātrākai medicīniskās palīdzības sniegšanai - 5G tehnoloģiskā vide var sniegt būtisku atbalstu visa šī milzīgā pakalpojumu klāsta nodrošināšanā, taču tam vajadzīga tālredzīga plānošana un ieinteresēta sadarbība.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu 5G tīkla izmantošanu Latvijas veselības aprūpē, LMT pērn uzsāka iniciatīvu "Veselai Latvijai", lai veicinātu medicīnas nozares digitalizāciju un attālināto medicīniskās aprūpes risinājumu pieejamību. Plašākas starpnozaru sadarbības rezultātā jau šobrīd darbojas unikāli un efektīvi medicīnas tehnoloģiju risinājumi, kas var mazināt plaisu starp pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un mediķu resursiem, vienlaikus apliecinot Latvijas eksporta potenciālu šajā jomā.

Pasaulē unikāls risinājums ir Latvijā radītais digitālais asistents insulta pacientiem "Vigo Health", kas plašākai sabiedrībai tika prezentēts 2020.gada pavasarī. Kā Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes nedēļas ietvaros norādīja viens no "Vigo Health" dibinātājiem Dr. Jānis Šlēziņš, pasaulē ik gadu no insulta cieš vairāk nekā 18 miljoni cilvēku, savukārt ar insulta sekām sadzīvot nākas vairāk nekā 320 miljoniem. Izmantojot automatizāciju un digitālās tehnoloģijas, "Vigo Health" rehabilitāciju padara pieejamu, ļauj to uzsākt nekavējoties un veikt attālināti ar planšetdatora un mobilo sakaru palīdzību.

"Veselai Latvijai" ietvaros arī notiek darbs pie "UPOlife" - sirds veselības monitoringa rīka, kas ļauj kardiologiem attālināti monitorēt hroniskos pacientus. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, 80% priekšlaicīgu saslimšanu iespējams novērst. "UPOlife" ir viens no risinājumiem, kā to paveikt: kabatas izmēra elektrokardiogrāfs un viedie mašīnmācīšanās algoritmi ļauj laikus pamanīt aritmijas, tahikardijas un citas sirdsdarbības anomālijas. Ārsti var reaģēt, pirms situācija kļuvusi kritiska, īpaši laikā, kad hroniskie pacienti ievēro pašizolāciju un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība klātienē var būt ierobežota.

Digitālā transformācija ir komplekss pārmaiņu vadības process, kas var būtiski uzlabot veselības aprūpes sistēmu, taču tam nepieciešama infrastruktūras, digitālo prasmju, datu platformu, vadības un pārvaldības mijiedarbība. Viens no veidiem, kā šo mērķi īstenot, ir industriālās doktorantūras programmu ieviešana Latvijas universitātēs un augstskolās. Mākslīgais intelekts mums nepalīdzēs, ja pašiem trūks zināšanu, tāpēc ir ļoti svarīgi iekļaut jaunos zinātniekus un pētniekus inovāciju ekosistēmā.

Pilnīgi tukša niša šobrīd ir industriālā doktorantūra medicīnā, ko būtu svarīgi aizpildīt un attīstīt. Tikai zinātnes un tehnoloģiju mijiedarbībā iespējams turpmāk izvairīties no tādām problēmām, ko sagādājusi, piemēram, daudz kritizētā E-veselība - lietotājam nedraudzīga sistēma, kurā nav ņemti vērā mediķu ikdienā lietotie algoritmi, ko pārzina tikai ar medicīnas jomu saistīti eksperti.

Pēdējā gada laikā krīzes vadība medicīnas jomā bijusi vērsta uz akūtu problēmu risināšanu, inovācijas atstājot otrajā plānā. Varētu šķist, ka šāds prioritāšu sadalījums krīzes apstākļos ir pašsaprotams, tomēr pastāvēs, kas digitalizēsies. Esmu pārliecināts, ka šī krīze ir iespēja virzīt Latvijas medicīnu digitālās transformācijas virzienā un ne tikai aizlāpīt robus sistēmā, bet to arī kvalitatīvi uzlabot. Tas savukārt ļautu izvairīties no bezspēcības sajūtas, atkal nonākot situācijā, kur ar cilvēku resursiem vien visu pacientu aprūpei nepietiek.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!